izkost
izkost 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkožu | izkožam | izkodu | izkodām | izkodīšu | izkodīsim |
| 2. pers. | izkod | izkožat | izkodi | izkodāt | izkodīsi | izkodīsiet, izkodīsit |
| 3. pers. | izkož | izkoda | izkodīs | |||
Pavēles izteiksme: izkod (vsk. 2. pers.), izkodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkožot (tag.), izkodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkostu
Vajadzības izteiksme: jāizkož
1.transitīvs Kožot atšķelt, izraut.
2.transitīvs Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu).
3.intransitīvs Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
4.transitīvs; parasti formā: trešā persona Izbojāt (par ko kodīgu).
6.žargonisms Izdzert (alkoholisku dzērienu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ulmanis neveikli paņēma rokās piraiju, un plēsoņa izkoda gabaliņu plauktas.
- Ir skaidrs, ka viņš šo jomu “ izkodis” pamatīgi.
- Sūrst un smeldz izlaizītā, izkostā, izdīrātā, piespļaudītā miesa.
- Sākumā pat domāju, ka piekritīšu, bet tos zemtekstus uzreiz izkodu.
- Ja tas tiek rīklē, kakls tiek izkosts un uzmācas nepārejošs klepus.