rīdziņa
rīdziņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīdziņa | rīdziņas |
| Ģen. | rīdziņas | rīdziņu |
| Dat. | rīdziņai | rīdziņām |
| Akuz. | rīdziņu | rīdziņas |
| Lok. | rīdziņā | rīdziņās |
rīdzīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīdzīte | rīdzītes |
| Ģen. | rīdzītes | rīdzīšu |
| Dat. | rīdzītei | rīdzītēm |
| Akuz. | rīdzīti | rīdzītes |
| Lok. | rīdzītē | rīdzītēs |
Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem.
- Kad laukā uznāca spēcīga lietus gāze, nācās sacelt kājas, jo āra ūdens noplūda darbnīcas rīdziņā.
- 16. gs. Rīgas pilsētai tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi: 8 m augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas.
- Un tur jau viņu ved – pa Smilšu ceļu no Rīdziņas viņas puses, ratu riteņiem klaudzot garām kapsētai uz Kaijas pirti.
- Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.