versmot
versmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | versmoju | versmojam | versmoju | versmojām | versmošu | versmosim |
| 2. pers. | versmo | versmojat | versmoji | versmojāt | versmosi | versmosiet, versmosit |
| 3. pers. | versmo | versmoja | versmos | |||
Pavēles izteiksme: versmo (vsk. 2. pers.), versmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: versmojot (tag.), versmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: versmotu
Vajadzības izteiksme: jāversmo
1.parasti formā: trešā persona Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
1.1.Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
1.2.pārnestā nozīmē Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
2.Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Siltajā - jānudien dienvidu nakts - vējā versmoja vienīgi smaržas.
- Gaiss krāc, smacēdams elpu, versmo dūmu piedvingots karstums.
- Ugunskurs sprakstēja, no tā versmoja karstums, bet muguru kodīja sals.
- Reizēm dabas versmojošais dzīvīgums taisni varēja satriekt mani.
- Resnais paceļ nosvīdušu, samocītu seju ar maisiem zem acīm, kurās versmo vārdiem nepasakāmais, un cieš klusu.