izretināt
Lietojuma biežums :
izretināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
1.1.Padarīt retākus augus (kādā vietā).
2.Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
2.1.Izkliedēt (priekšmetus).
2.2.Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei).
2.3.Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
3.Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri