pieravēt
pieravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieravēju | pieravējam | pieravēju | pieravējām | pieravēšu | pieravēsim |
| 2. pers. | pieravē | pieravējat | pieravēji | pieravējāt | pieravēsi | pieravēsiet, pieravēsit |
| 3. pers. | pieravē | pieravēja | pieravēs | |||
Pavēles izteiksme: pieravē (vsk. 2. pers.), pieravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieravējot (tag.), pieravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieravētu
Vajadzības izteiksme: jāpieravē
Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Avoti: LLVV