pieraut
pieraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierauju | pieraujam | pierāvu | pierāvām | pieraušu | pierausim |
| 2. pers. | pierauj | pieraujat | pierāvi | pierāvāt | pierausi | pierausiet, pierausit |
| 3. pers. | pierauj | pierāva | pieraus | |||
Pavēles izteiksme: pierauj (vsk. 2. pers.), pieraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieraujot (tag.), pieraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierautu
Vajadzības izteiksme: jāpierauj
1.Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
2.Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
3.apvidvārds Savienojumā ar "ko nu", "ko te" lieto, lai norādītu, ka arī intensīvi strādājot, neko daudz nepanāks, nesasniegs.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te galva iesāpas, te iedur pakrūtē, te plecu pierauj pie auss.
- Čēzare pierāva kreklu sev pie krūtīm, kā ieraudzījis indīgu čūsku.
- Bezgalīgā pacietībā viņa gatavojās ievilināt mani slazdā un tad pieraut cilpu.
- Sagriezto gaļu liek lielā katlā, apakšā treknāku, lai uzreiz nepierauj lieso.
- Kaut gan — nē, viņa guļ uz kušetes, pierāvusi klāt kājas.