ķert
ķert 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķeru | ķeram | ķēru | ķērām | ķeršu | ķersim |
| 2. pers. | ķer | ķerat | ķēri | ķērāt | ķersi | ķersiet, ķersit |
| 3. pers. | ķer | ķēra | ķers | |||
Pavēles izteiksme: ķer (vsk. 2. pers.), ķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķerot (tag.), ķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķertu
Vajadzības izteiksme: jāķer
1.transitīvs Strauji tvert, ņemt.
1.1.Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
1.2.intransitīvs Kost (kādam) – parasti par suni.
1.3.Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
2.intransitīvs Strauji skart.
2.1.Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
3.transitīvs Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus (arī vīriešus, puišus).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Censties apprecēties (par sievieti)2. Censties apprecināt (kādu)
- Ķert rokā (arī ciet) kolokācija — 1. Gūstīt2. Panākt, notvert
- Ķert uguni (arī liesmas) — viegli aizdegties
3.1.Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
3.2.Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
3.3.Medīt (par dzīvniekiem).
4.transitīvs; parasti formā: trešā persona Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
4.1.pārnestā nozīmē Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
4.2.novecojis, pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
4.3.pārnestā nozīmē Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
5.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Sniegties (līdz kādai vietai) – par zemes platību.
5.1.Būt iedalītam (no veselā).
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ķert muļķus (arī muļķi). (Ne)ķert uz mušpapīra. Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem.
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sarunvaloda, frazēma — (ne)uzskatīt citus par muļķiem
- (Ne)ķert uz mušpapīra vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem frazēma — saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti
- Ķert (arī grābt) no (zila) gaisa sarunvaloda — runāt, teikt ko nepamatotu
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu
- Ķert (tukšu) vēju idioma — 1. Veltīgi meklēt, gūstīt2. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt
- Ķert bļodā vēsturisks, idioma — vilkt lozes par iesaukšanu karadienestā
- Ķert uz (arī pie) vārda sarunvaloda, frazeoloģisms — atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc parasti murdā ielidojušos sikspārņus vienlaikus ķēra ari ar rokas ķeramtīkliem.
- Bez salakām un ķīšiem ķēra vēl asaŗus, līdakas, zandartus.
- 12.3. suni neķer aiz jutīgām ķermeņa daļām, lai neradītu sāpes.
- Tā vietā, lai ķertu vēju, koncentrējieties uz savām iespējām.
- Ir jāķer dzīves skaistie brīži un jābauda, lai vai kas.