uzkrauties
uzkrauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkraujos | uzkraujamies | uzkrāvos | uzkrāvāmies | uzkraušos | uzkrausimies |
| 2. pers. | uzkraujies | uzkraujaties | uzkrāvies | uzkrāvāties | uzkrausies | uzkrausieties, uzkrausities |
| 3. pers. | uzkraujas | uzkrāvās | uzkrausies | |||
Pavēles izteiksme: uzkraujies (vsk. 2. pers.), uzkraujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkraujoties (tag.), uzkraušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkrautos
Vajadzības izteiksme: jāuzkraujas
1.Uzkraut sev (ko).
2.apvidvārds Uzmākties, uzplīties.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatījās, it kā atkal būtu nometusi to duci gadiņu, kas viņai bija uzkrāvušies pēc Žvaiņus bojāejas.
- Nevaram arī liegt, ka dažs uzkrāvies sev vairāk kredīta, kā tas būtu noticis, ja kase nebūtu šeit bijusi, bet izņēmumi jau katrā sadzīves gadījumā.
- Tā meita tīšā aplamībā , pati negribēdama , bija uzkrāvusies skrejamo ligu
- Tā nu mēs uzkrāvāmies sāku spēlēt šo to lēnā garā
- Dazhreiz tiiri dusmas uznaak , nu , kas ir pashai sliktu , un tad kaads uzkraujas