uzkraut
uzkraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkrauju | uzkraujam | uzkrāvu | uzkrāvām | uzkraušu | uzkrausim |
| 2. pers. | uzkrauj | uzkraujat | uzkrāvi | uzkrāvāt | uzkrausi | uzkrausiet, uzkrausit |
| 3. pers. | uzkrauj | uzkrāva | uzkraus | |||
Pavēles izteiksme: uzkrauj (vsk. 2. pers.), uzkraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkraujot (tag.), uzkraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkrautu
Vajadzības izteiksme: jāuzkrauj
1.Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
1.1.Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu).
1.2.pārnestā nozīmē Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
Stabili vārdu savienojumiUzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla).
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažreiz viņi te ierodas ar ģimenes uzkrauto “ obligāto uzdevumu” –
- kad tiek uzkrauts degvielas vedējs un viņš brauc ārā no termināla.
- – Tikai neuzkraujiet man savu atbildību, – viņa draudīgi pateica.
- Uzkraut sev vēl smagāku slogu un vienā rāvienā atbrīvoties no niecīgākā.
- Ko valdības varmākas ( tāpat pildot valsts varas uzliktos pienākumus) viņam neuzkrāva!