valgot1
valgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | valgoju | valgojam | valgoju | valgojām | valgošu | valgosim |
| 2. pers. | valgo | valgojat | valgoji | valgojāt | valgosi | valgosiet, valgosit |
| 3. pers. | valgo | valgoja | valgos | |||
Pavēles izteiksme: valgo (vsk. 2. pers.), valgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: valgojot (tag.), valgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: valgotu
Vajadzības izteiksme: jāvalgo
1.Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
2.apvidvārds Verdzināt, mocīt, spīdzināt.
3.apvidvārds Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
Avoti: LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš trīcēja, ar pirkstiem juzdams viņas miesas valgo dzelmi.
- Cauri pustumsai sajutu viņas valgo, žēlo skatienu.
- Brauciena laikā mēģināsim purvā paslēpto Valmes ezeru ieraudzīt vai vismaz sajust tā valgo tuvumu."
- Viņš paskatījās uz mani kā uz savējo, saprotoši pasmīnēja un atkal pagriezās pret salkano, valgo tuneli.
- Varbūt tas varētu būt bijis Ansis, kam priekšā uz galda noliktu piena krūzi un rudzu maizes riku, basām kājām pa valgo, tikko berzto grīdu staigādama.