apšķibīt
apšķibīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšķibīju | apšķibījam | apšķibīju | apšķibījām | apšķibīšu | apšķibīsim |
| 2. pers. | apšķibī | apšķibījat | apšķibīji | apšķibījāt | apšķibīsi | apšķibīsiet, apšķibīsit |
| 3. pers. | apšķibī | apšķibīja | apšķibīs | |||
Pavēles izteiksme: apšķibī (vsk. 2. pers.), apšķibījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšķibījot (tag.), apšķibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšķibītu
Vajadzības izteiksme: jāapšķibī
1.Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
1.1.Apgriezt, arī aplauzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- šos zarus apšķibīšu, noguldīšu zemē,
- 10. jūnijā uz Pilnmēnesi kaut galiņus matiem apšķibī ( tā varot tikt vaļā no " antenās" uzkrātā negatīvā).
- Var izlīdzēties ar kādu uzsegtu egles zaru, kas garausi atturēs no pusdienām jūsu dārzā, tomēr arī par « apšķibītu» krūmu nav īpaši jāsatraucas, jo tā dzinumi ātri ataug.
- Zaļumi bija neapšķibīti, zālīte neizmīdīta, soliņi nesalauzti.