krājīgs
Lietojuma biežums :
krājīgs īpašības vārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | krājīgs | krājīgi |
Ģen. | krājīga | krājīgu |
Dat. | krājīgam | krājīgiem |
Akuz. | krājīgu | krājīgus |
Lok. | krājīgā | krājīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
krājīga | krājīgas |
krājīgas | krājīgu |
krājīgai | krājīgām |
krājīgu | krājīgas |
krājīgā | krājīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | krājīgais | krājīgie |
Ģen. | krājīgā | krājīgo |
Dat. | krājīgajam | krājīgajiem |
Akuz. | krājīgo | krājīgos |
Lok. | krājīgajā | krājīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
krājīgā | krājīgās |
krājīgās | krājīgo |
krājīgajai | krājīgajām |
krājīgo | krājīgās |
krājīgajā | krājīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
krājīgi apstākļa vārds
1.Taupīgs, arī skopulīgs.
2.Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Sieviete jau ir krājīga.
- Rāda to, ka Janševskis bija stipri krājīgs cilvēks ( viņa dāvanas ga®u romānu rakstīšanā viņam deva iespēju iedzīvoties miljonos), līdzi tam arī ļoti taupīgs un apdomīgs, kas negribēja izšķiest savas zināšanas un savu darbu masā jeb pulkā, tā sauktos kopdarbos, iekams tie nebija nākuši iepriekš skaidri izšķirami un nosakāmi tikai viņa paša personai, paša slavai un godam par labu.