uguns | Tēzaurs

uguns

Lietojuma biežums :

uguns sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	uguns	ugunis
Ģen.	uguns	uguņu
Dat.	ugunij	ugunīm
Akuz.	uguni	ugunis
Lok.	ugunī	ugunīs

uguns vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retāk

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	uguns	uguņi
Ģen.	uguns	uguņu
Dat.	ugunim	uguņiem
Akuz.	uguni	uguņus
Lok.	ugunī	uguņos

1.parasti formā: vienskaitlis Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.

PiemēriVecāmāte kūra plītī uguni un uzlika ūdens katlu.

Saistītās nozīmesguns.

Stabili vārdu savienojumiApraust uguni. Apturēt uguni. Bengāliskā uguns.

Apraust uguni kolokācija — apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apturēt uguni frazēma — pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
Bengāliskā uguns vārdkoptermins — pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
Bīties kā no uguns frazēma — ļoti bīties, baidīties.
Iet ugunī kolokācija — 1. Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).2. Pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu.3. Nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā.
Ietaisīt (arī uztaisīt) uguni novecojis — iededzināt, uzdedzināt uguni.
Izlaist uguni — ļaut izdzist ugunij.
Kā uguns frazeoloģisms — 1. Spilgts (par ko sarkanu).2. Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.3. Saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi.4. Ļoti ātri, neapturami.
Ķert uguni (arī liesmas) — viegli aizdegties.
Lēna uguns frazēma — uguns ar mazu liesmu.
Maldu uguns kolokācija — malduguns.
Mūžīgā uguns kolokācija — piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
Olimpiskā uguns vārdkoptermins — uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
Pielaist uguni; pielikt uguni; ielaist uguni; piešaut uguni; laist klāt uguni; likt klāt uguni — aizdedzināt.
Savaldīt uguni frazēma — nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
Strauja uguns (arī liesma) frazēma — uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
Uguns (arī liesmu) mēle frazēma — plakana, garena liesma; ugunsmēle.
Uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) — ugunskrusts.
Uguns čūska frazēma — garena liesma, garens liesmu kopums.
Uguns iziet kolokācija — uguns izdziest.
Uguns jūra frazēma — ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
Uguns nelaime kolokācija — ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
Uguns siena frazēma — nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
Uguns stabs kolokācija — vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
Uguns trako kolokācija — saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
Uguns vārdi frazēma — buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns viesulis frazēma — spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
Uguns vilnis frazēma — spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
Vilkt uguni — berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.

Tulkojumifire, flame.

1.1.pārnestā nozīmē Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.

PiemēriMugurā ieduras karsta uguns, un es izlokos kā čūska, katrs skriemelis sāk spiegt, tad pierimstas, līdz beidzot tikai retumis pa kādam sarūsējuši iečīkstas.

1.2.pārnestā nozīmē; arī formā: daudzskaitlis Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība.

PiemēriJauniešu randiņos gaisā vēl plīvo jaunības vieglums, spēles ar uguņiem un kaislībām šķiet viņus neskarošas.

Saistītās nozīmeskaislība, kaislība, dzirksts.

1.3.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.

PiemēriŠoreiz pasteidzos pasniegt arī uguni un varēju tuvumā pavērot viņas seju.

Saistītās nozīmesspicka, zēvelkociņš, zēvelis, sērskaliņš, špicka.

Tulkojumilighter, light, igniter.

2.parasti formā: vienskaitlis Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.

PiemēriCikreiz viņa dzirdēja tumsā tā balstiņu un smieklus, trūkās augšā un iededza uguni.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiRādīt uguni. Uguns boja.

Tulkojumilight.

2.1.formā: daudzskaitlis Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.

PiemēriMan īpaši patika lidot naktī – mēness spīdēja, pilsētas ugunis apakšā mirdzēja kā dimanti...

Tulkojumi

2.2.pārnestā nozīmē Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.

PiemēriKas tās par ugunīm, kas deg viņa acīs?

Saistītās nozīmes

Tulkojumisparkle, twinkle, spark.

2.3.pārnestā nozīmē; parasti formā: daudzskaitlis Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.

PiemēriOtra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.

3.joma: militārās zinātnes; parasti formā: vienskaitlis Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.

PiemēriPretinieki arī šāva, bet uguns bija haotiska, izsvaidīta uz visām pusēm, bet drīz pretinieku pistoles apklusa pavisam.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Pārnest uguni. Uguns aizsegs.

Tulkojumifire.

Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām). (Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī.

(Kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) sarunvaloda, idioma — saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
(Pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī idioma — radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu — ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni un zobenu idioma — ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī idioma — ļoti riskēt.
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij idioma — 1. Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).2. Ļoti sūrstoši sāpēt.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) — 1. Strauji un spēcīgi degt.2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Dzīva (arī tīra) uguns idioma — saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
Gāzt uguni sarunvaloda, kolokācija — intensīvi šaut.
Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) — pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) idioma — pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iziet caur uguni un ūdeni idioma — pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
Kā salmu uguns frazeoloģisms — saka par ko ātri pārejošu.
Kā uz uguns vārīts humoristiska ekspresīvā nokrāsa, frazeoloģisms — saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
Meklēt (kā) ar uguni frazēma — intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns idioma — visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt — 1. Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.2. Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Sargāt kā no uguns frazēma — ļoti censties atturēt (kādu no kā).
Sargāties kā no uguns frazēma — ļoti censties atturēties (no kā).
Spēlēties ar uguni; rotaļāties ar uguni idioma — rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi, vieglprātīgi.
Spļaut (baltu, arī zilu) uguni sarunvaloda, idioma — būt ļoti dusmīgam.
Spļaut uguni sarunvaloda, frazēma — 1. Intensīvi šaut (uz ko).2. Būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
Uguns (arī kaujas) kristības idioma — 1. Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).2. Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2).
Uguns ceļš apvidvārds — uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
Uguns koks apvidvārds, frazēma — pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās.
Uguns māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja.
Uguns sprediķis vārdkoptermins; jomas: mitoloģija, reliģija — viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
Uguns tempļi vārdkoptermins; joma: reliģija — parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
Uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns — ļoti intensīva, blīva apšaude.
Uguns zars apvidvārds, frazēma — uguns koks.

Avoti: TWN, LLVV

Korpusa piemēri:šeit