sērkoks
Lietojuma biežums :
sērkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērkoks | sērkoki |
| Ģen. | sērkoka | sērkoku |
| Dat. | sērkokam | sērkokiem |
| Akuz. | sērkoku | sērkokus |
| Lok. | sērkokā | sērkokos |
Sērkociņš.
Saistītās nozīmessērskaliņš, sērkociņš, spička, spicka, špicka.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sērskaliņš1 — Sērkociņš.
sērkociņš1 — Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
spička1 — Sērkociņš.
spicka1 — Sērkociņš.
špicka1 — Sērkociņš.
zēvelkociņš1 — Sērkociņš.
zēvelskaliņš1 — Sērkociņš.
zēvelis2 — Sērkociņš.
Hiperonīmi
uguns1.3 — Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izraustīju visus sērkokus, bet tā sasodītā atslēga kā zemē iegrimusi.
- Tādā reizē kā šī Atim nebija ļauts aprobežoties ar sērkoku raušanu virtuvē.
- Kad zari būs savākti, es tev iedošu sērkoku.
- Skolotājs vēl nebija ieradies, Cīruļu Jancis klasē atguva sērkokus un aizdomīgi paostīja gaisu.
- Bailes bija pamatotas, jo rīta pusē pie manis kāpnēs pierāpoja dzerstošamies sieviete un palūdza sērkokus.