sērkoks
sērkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sērkoks | sērkoki |
Ģen. | sērkoka | sērkoku |
Dat. | sērkokam | sērkokiem |
Akuz. | sērkoku | sērkokus |
Lok. | sērkokā | sērkokos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izraustīju visus sērkokus, bet tā sasodītā atslēga kā zemē iegrimusi.
- Tādā reizē kā šī Atim nebija ļauts aprobežoties ar sērkoku raušanu virtuvē.
- Kad zari būs savākti, es tev iedošu sērkoku.
- Skolotājs vēl nebija ieradies, Cīruļu Jancis klasē atguva sērkokus un aizdomīgi paostīja gaisu.
- Bailes bija pamatotas, jo rīta pusē pie manis kāpnēs pierāpoja dzerstošamies sieviete un palūdza sērkokus.