sērkociņš
sērkociņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērkociņš | sērkociņi |
| Ģen. | sērkociņa | sērkociņu |
| Dat. | sērkociņam | sērkociņiem |
| Akuz. | sērkociņu | sērkociņus |
| Lok. | sērkociņā | sērkociņos |
Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
PiemēriTaču sērkociņu nav.
- Taču sērkociņu nav.
- Segas, sērkociņi un sāls, galda piederumi, ziepes un gumijas zābaki, konservi un džemperi, mantību mantība.
- Uzpirksteņa vietā viņi izmantoja trīs tukšas sērkociņu kārbiņas.
- Ieva mēness gaismā sameklēja sērkociņus, sameta malku kamīnā un arī plītī.
Stabili vārdu savienojumiPielaist sērkociņu. Vilkt sērkociņu.
- Pielaist sērkociņu frazēma — aizdedzināt ar sērkociņu
- Vilkt sērkociņu; raut sērkociņu; uzvilkt sērkociņu; uzraut sērkociņu kolokācija — cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
Avoti: LLVV, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit