Paplašinātā meklēšana
Meklējam uguns.
Atrasts vārdos (159):
- uguns:1
- čuguns:1
- bākuguns:1
- heķuguns:1
- jāņuguns:1
- sānuguns:1
- tāluguns:1
- topuguns:1
- vaduguns:1
- ziluguns:1
- ugunsboja:1
- ugunsbole:1
- ugunsbūve:1
- ugunsjūra:1
- ugunskaps:1
- ugunskoks:1
- ugunskure:1
- ugunskurs:1
- ugunslode:1
- ugunsloks:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunspupa:1
- ugunsrati:1
- ugunsrīki:1
- ugunsvads:1
- ugunsvāta:1
- ugunsvāts:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszāle:1
- ugunszars:1
- ugunszīme:1
- klājuguns:1
- liekuguns:1
- malduguns:1
- pretuguns:2
- pretuguns:1
- stāvuguns:1
- svētuguns:1
- trejuguns:1
- upuruguns:1
- virsuguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunsjosla:1
- ugunskalns:1
- ugunskauja:1
- ugunskuģis:1
- ugunskults:1
- ugunskuris:1
- ugunsmūris:1
- ugunspiepe:1
- ugunsposts:1
- ugunspuķes:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:1
- ugunssārts:2
- ugunsskals:1
- ugunsspēks:1
- ugunsstabs:1
- ugunstelpa:1
- ugunsūdens:1
- ugunsurbis:1
- ugunsvārdi:1
- ugunsvātis:1
- ugunsvētra:1
- ugunsvieta:1
- flanguguns:1
- klaiduguns:1
- krustuguns:1
- līnijuguns:1
- skrejuguns:1
- zalvjuguns:1
- zenītuguns:1
- zibšņuguns:1
- ugunscepure:1
- ugunsdzēsis:1
- ugunsgailis:1
- ugunsgaisma:1
- ugunsgalvis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunskūrējs:1
- ugunsliesma:1
- ugunslīnija:1
- ugunsmetējs:1
- ugunspagale:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunssprice:1
- ugunsstrāva:1
- ugunsturīgs:1
- ugunsvabole:1
- ugunsvadība:1
- ugunsvēmējs:1
- ugunsversme:1
- kinžaluguns:1
- priekšuguns:1
- sedzējuguns:1
- sektoruguns:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- tomasčuguns:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- ugunsaizsegs:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsēji:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsdzēšana:1
- ugunsierocis:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunspuķītes:1
- ugunssarkans:1
- ugunsspārīte:1
- ugunsspicīte:1
- ugunsstroste:1
- ugunsveltnis:1
- ugunsvienība:1
- ugunszemieši:1
- aizsarguguns:1
- pārklājuguns:1
- ugunsatbalsts:1
- ugunsbrāziens:1
- ugunsbriesmas:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturība:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunskontrole:1
- ugunslaktenis:1
- ugunslākturis:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- ugunsuzdevums:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunscaurulīte:1
- ugunskristības:1
- ugunsnedrošība:1
- ugunssadarbība:1
- ugunstrieciens:1
- pretugunsmūris:1
- ugunsapbedījums:1
- ugunsapbedīšana:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunssalamandra:1
- pārtraukumuguns:1
- ugunsaizsardzība:1
- ugunspārbaudījums:1
- ugunsapdrošināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (53):
- (kā) uguns pakulās (arī pie pakulām)
- (kā) uz uguns vārīts
- bēgt kā no uguns
- bengāliskā uguns
- bīties kā no uguns
- dzīva (arī tīra) uguns
- elles uguns
- grieķu uguns
- kā (uguns) spirkstele
- kā salmu uguns
- kā uguns
- kaujas (arī uguns) kristības
- lēna uguns
- liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas)
- maldu uguns
- mūžīgā uguns
- nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns
- olimpiskā uguns
- Prometeja uguns
- sargāt kā no uguns
- sargāties kā no uguns
- strauja uguns (arī liesma)
- uguns (arī kaujas) kristības
- uguns (arī liesmu) mēle
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- uguns aizsargsiena
- uguns aizsegs
- uguns aizsprosts
- uguns blīvums
- uguns boja
- uguns ceļš
- uguns čūska
- uguns iziet
- uguns josla
- uguns jūra
- uguns koks
- uguns kristības
- Uguns māte
- uguns nelaime
- uguns novērošanas tornis
- uguns salamandra
- uguns šaujamieroči
- uguns siena
- uguns sprediķis
- uguns stabs
- uguns tempļi
- uguns trako
- uguns vārdi
- uguns vēmējs (kalns)
- uguns viesulis
- uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns
- uguns vilnis
- uguns zars
Atrasts skaidrojumos (549):
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā.
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku.
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- lātīties Ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns).
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai.
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā.
- degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
- pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles).
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība.
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi.
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes.
- nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
- kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs.
- spīžs čuguns, ķets.
- čigans Čuguns.
- čiguns Čuguns.
- čugans Čuguns.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā.
- uguntiņa Dem. --> uguns.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- pliva Dzirkstele, uguns liesma.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
- ugunsapdrošināšana Ēku, inventāra u. c. mantas apdrošināšana pret zaudējumiem no uguns.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma.
- lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte.
- lākte Gaiša uguns, liesma; lākts.
- bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- ugunssprice Ierīce uguns dzēšanai ar ūdeni.
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
- Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds.
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- izčūžināt Izept (gaļu) pannā uz lēnas uguns.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- aizdedzināt Izraisīt ugunsgrēku.
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
- dancis Jāņugunis; Jāņu ugunskurs.
- pūtelis Jāņuguns.
- reģe Jāņuguns.
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls.
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība.
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība.
- nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
- kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu.
- dvaša Karstums, svelme (no uguns).
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
- ķeņķis Kāša koks pie katliņa tā pakāršanai virs ugunskura.
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem.
- nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša.
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu.
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
- ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi.
- pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni).
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- iekaltne Kvēloša, tikko no uguns kalšanai paņemta dzelzs.
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem).
- čugnejs Ķets; čuguns.
- Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm".
- Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
- virmināt Lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- sārts Liels ugunskurs.
- guns Liesma, uguns.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija.
- deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai.
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- pirodinamika Mācība par uguns spēku un īpašībām.
- mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO.
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- maldu uguns malduguns.
- liekuguns Malduguns.
- maldugunis Malduguns.
- spīgaļa Malduguns.
- spīgana Malduguns.
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli.
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu.
- galiota Mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura.
- trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
- meždega Meža ugunsgrēks.
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls.
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas.
- Pana mitoloģizēts uguns tēls prūšiem, pavarda uguns, pie kā vērsās ar lūgšanām un lūgumiem.
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā.
- svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols.
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
- nokurēties Nodegt (ugunsgrēkā).
- savaldīt uguni nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme).
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
- iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
- uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
- krākt Par uguni, ugunsgrēku.
- šņākt Par uguni, ugunsgrēku.
- rūkt Par uguni; par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
- degt Par ugunskuru, uguni.
- ugunsvētra Parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu.
- brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots.
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- meža apsardzība pasākumu komplekss pret meža ugunsgrēkiem, nelikumīgu ciršanu u. c. rīcību, kas kaitē mežam.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- gunkurs Pavards, uguns vieta.
- kurs Pavards, uguns.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns.
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- uguns koks pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās.
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi).
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības.
- kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; ugunskristības (1).
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1).
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
- brandmajors Pilsētas ugunsdzēsēju priekšnieks.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums; uguns kristības.
- kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2).
- uguns (arī kaujas) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2).
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
- uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
- ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
- brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru.
- pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- brantmūris Pretuguns mūris.
- Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns.
- pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists).
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā.
- pažarniecisks Saistīts ar ugunsdzēsējiem.
- liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku.
- kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
- melna cūka krāsnī saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi.
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- deglavs Sarkans, uguns krāsā; rūsgani melniem plankumiem (par cūkām).
- Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis.
- iekuri Sausa malciņa, skali, tāsis uguns iekurināšanai.
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu.
- piekurs Sausi skali uguns iekuršanai; aizkurs.
- darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai.
- ugunsvēmējs Savienojumos "ugunsvēmējs kalns", "ugunsvēmēja kalns", "ugunsvēmējs krāteris": vulkāns.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- flogistona teorija sena teorija par to, ka degšanas procesā izdalās uguns viela - flogistons.
- astrālie gari senajiem austrumniekiem zvaigžņu un uguns personifikācija.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- Šradha Senindiešu mitoloģijā - dievība, ticības personifikācija; ar viņas palīdzību tiek iedegta uguns, veikta upurēšana, sasniegta bagātība.
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- uguns aizsargsiena siena starp divām (parasti ar eļļu pildītām) apakšstacijas elektroiekārtām uguns izplatīšanās ierobežošanai ugunsgrēka gadījumā.
- grupālā pārtraukumuguns signāluguns ar divu vai vairāku zibšņu grupu pēc vienādiem starpbrīžiem.
- pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
- saiste Sīkdispersa ugunsizturīga viela, ko lieto krāšņu oderējuma šuvju aizpildīšanas javu gatavošanai.
- Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- Svarožičs Slāvu mitoloģijā - dieva Svaroga dēls, uguns dievišķā personifikācija.
- klēts gars slāvu mitoloģijā - gars, kas dzīvo rijās un klētīs un varēja izraisīt ugunsgrēku.
- Dažbogs Slāvu mitoloģijā - saules un uguns dievs, Svaroga dēls.
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- pirofobija Slimīgas bailes no uguns, ugunsgrēka.
- Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis.
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- ugunsdzēsības automobilis speciāli aprīkots automobilis ugunsdzēsēju apkalpes, dzēšanas līdzekļu un iekārtu nogādāšanai ugunsgrēka vietā.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- ugunsdzēsēju automobilis specializēts automobilis ugunsgrēku dzēšanai, aprīkots ar speciālām ugunsdzēsības iekārtām.
- uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- uguns vilnis spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
- plāksma Spilgtumu zaudējusi ugunsgrēka blāzma.
- ugunsdzēsības lietišķais sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- aizsarguguns Sprostuguns - intensīva apšaude, kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- J "Juliett" starptautisks signāls – nozīmē "pie manis ir ugunsgrēks un bīstama krava uz borta; turieties tālāk no manis".
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākli, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākli, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks; arī ugunsgrēks.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
- stāvēt (vienās) liesmās strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- stāvēt vienās liesmās strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- novirzīšana Šaujamieroču uguns pārtraukšana uz vienu mērķi un uzsākšana uz citu mērķi, nemainot ugunspozīciju.
- bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- Chmaenerion angustifolium šaurlapu ugunspuķe jeb kazroze.
- Chamaenerion angustifolium šaurlapu ugunspuķe.
- bezliesmas šāviens šaušana ar pavājinātu liesmu no ugunsieroču stobrgala.
- stroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
- ugunsstroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
- smailknābis Šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli.
- brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu); ugunsdrošs.
- ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
- ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns; ugunsizturīgs.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo.
- ugunturis Tas (piemēram, veidojums, iekārta), kas ir ugunsizturīgs.
- oroki Tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
- uzliesmošanas temperatūra temperatūra, kurā, vielu karsējot, tās tvaiki uzliesmo, bet degšana neturpinās; izmanto šķidro naftas produktu un gaistošu vielu ugunsbīstamības noteikšanai.
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
- koferdams Tirdzniecības kuģos - šaurs, ūdensnecaurlaidīgs nodalījums, kas norobežo divus blakus esošus nodalījumus, kuros ir naftas produkti vai cita ugunsnedroša viela; drošākai izolācijai k-u var piepildīt ar ūdeni.
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns.
- trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
- fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem.
- virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
- laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
- ugunsdzēsības dīķis ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- strauja uguns (arī liesma) uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
- lēna uguns uguns ar mazu liesmu.
- uguns iziet uguns izdziest.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- uguns zars uguns koks.
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.).
- deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa).
- Kāsis Uguns pavardā iemiesots gars; katla turētājs virs uguns.
- olimpiskā uguns uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
- ugunsdzēšana Uguns, ugunsgrēka dzēšana.
- pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- Pitta guajana ugunsgalvas pita.
- Dicaeum trochileum ugunsgalvas ziedputniņš.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- ugunsposts Ugunsgrēks; arī ugunsnelaime.
- sarkanais gailis ugunsgrēks; uguns, kas posta, iznīcina.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- mufeļkrāsns ugunsizturīga materiāla vai karstumizturīga tērauda kameras krāsns, kurā apdedzināmais izstrādājums nav saskarē ar siltuma avotu, bet saņem siltumu, ko izstaro sienas.
- ugunsturīgie māli ugunsizturīgie māli.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- hromīts ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no hroma un dzelzs rūdas un lieto metalurģijā.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- pērkona krusts ugunskrusts.
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) ugunskrusts.
- udžiņš ugunskurs.
- ugunsdrošības mūris ugunsmūris.
- šaurlapu ugunspuķe ugunspuķu suga ("Chamaenerion angustifolium", senāk "Epilobium angustifolium").
- Pyrostegia venusta ugunssarkanā pirostēgija.
- Phaseolus coccineus ugunssarkanā pupiņa.
- Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms.
- Pyrrhosoma nymphula ugunsspārīšu suga.
- Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
- uzčurināt Uz vājas uguns uzcept.
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība.
- pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
- VUIeR Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca.
- VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
- stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
- starpniekvārteja Vārteja, kas nodod tīmekļa WWW pārlūkprogrammas pieprasījumu vienotā resursu vietrāža ārējam serverim un nosūta atpakaļ iegūto informāciju; tā parasti ir saistīta ar ugunsmūri, un tās galvenais uzdevums ir izveidot barjeru, kas aizsargā klientu no nesankcionētas pieejas.
- Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts.
- ahvanija Vēdiskajā rituālā - viena no trim obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma rietumdaļā; visuma trejādībā tā atbilst debesīm, uguns izcelsmes trejādībā - Saulei.
- dakšinagņi Vēdiskajā rituālā viena no trijām obligātajām upurēšanas ugunīm, ko iededz upurēšanas laukuma dienviddaļā; visuma trejādībā tā atbilst zemei, bet uguns izcelsmes trejādībā - arani, dēlīšiem, kurus berzējot ieguva uguni.
- vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
- Adžaekapāds Vēdisma mitoloģijā - dievība, ko dēvē par debesu, okeāna un ūdeņu balstu, kuram kopš senseniem laikiem ugunsupurēšanas rituālos tika nests upuris.
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
- Agni vēdisma ugunsdievs, kas sargā pavardu, ziedokļa uguni un aizdzen ļaunos garus, viena no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām.
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums; uguns stabs.
- uguns stabs vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
- Sodoma Viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu.
- tedžass Viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols.
- saskari Vienības atrašanās kājnieku uguns attālumā no ienaidnieka.
- pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- aizugune Vieta aiz uguns, aiz plīts.
- pakulde Vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- kurēklis Vieta, kur deg uguns.
- ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
- ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Malkuta Viszemākā zefirota, kura atbilst blīvajai materiālajai pasaulei, kas sastāv no četriem elementiem - uguns, gaisa, ūdens un zemes.
- vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
- zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
- pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
- ziluguns Zila uguns (liesma).
- piromantija Zīlēšana, kas pamatojas uz uguns vai liesmas vērošanu.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- Atašs Zoroastrismā pieņemts seno persiešu svētās uguns nosaukums, ko iedala vairākos rangos.
uguns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV