Molohs
Molohs
1.joma: mitoloģija Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā – pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
2.pārnestā nozīmē Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav ne saules, ne dabas, tās ir atstātas ārpusē, tās aprijusi Moloha pilsēta.
- Arī daudzi latvieši baidās, ka viņus atkal var aprīt kāds Molohs.
- Šī apjēga piemeklē, klausoties albumu, ne koncertu, kurā jaunākās dziesmas pazūd, tās tiek izmantotas kā eļļa milzīgam mehānismam, zvēram, kurš apēd bērnus, - ak, Molohs!
- Daudzas ziņas par amoriešiem nāk no senebreju svētajiem rakstiem — Vecās Derības, kurā minēts, ka amorieši pielūguši dievu Milkomu un/vai Molohu.
- Nozīmīgākie darbi - pieci miniatūru krājumi, līdzīgi pēc satura un formas: " Dzelzs gadu simteņa mokās", " Mamons un asinis", " Molohs un zelts", " Vampīra skavās" ( visi 1921) un " Vergu tuksneša smilšu graudiņi" ( 1922).