sarušināt
sarušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarušinu | sarušinām | sarušināju | sarušinājām | sarušināšu | sarušināsim |
| 2. pers. | sarušini | sarušināt | sarušināji | sarušinājāt | sarušināsi | sarušināsiet, sarušināsit |
| 3. pers. | sarušina | sarušināja | sarušinās | |||
Pavēles izteiksme: sarušini (vsk. 2. pers.), sarušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarušinot (tag.), sarušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarušinātu
Vajadzības izteiksme: jāsarušina
1.Rušinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā.
2.Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs kapā iemeta pa dažām zemes saujām, pēc tam tēvs to aizbēra un sarušināja nelielu kapa kopiņu.
- Svece jau bija nopūsta, skals izdedzis, ogles un pelni sarušināti krāsns dziļumā, bet Jēkaupiņš, par rītdienu domādams, vēl ilgi grozījās savā cietajā un šaurajā gultiņā, un miegs kā nenāca, tā nenāca.
- Tad uzliek atpakaļ uz uguns, un sarušina viņu kopā ar piku sviesta, tā lai kuskuss ir irdens.
- 396.) Jauna gada naktī vajaga sarušināt četrus karufeļus [kartupeļus] vienā čupiņā.
- Citā ticējumā minēts, ka zirņi jāsēj tikai pārdienās vai tad, kad sliekas zemi sarušinājušas.