cept
cept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
1.1.Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
Stabili vārdu savienojumiCeptu baložu ķērājs. Ne cepts, ne vārīts.
Avoti: LLVV, SLG, Sin
Korpusa piemēri