ugunsmēle
ugunsmēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ugunsmēle | ugunsmēles |
Ģen. | ugunsmēles | ugunsmēļu |
Dat. | ugunsmēlei | ugunsmēlēm |
Akuz. | ugunsmēli | ugunsmēles |
Lok. | ugunsmēlē | ugunsmēlēs |
Plakana, garena liesma; uguns mēle.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Savas ugunsmēles mulsi ievilcis, īdēdams sāpēs, tas izskatījās padevīgs kā kucēns.
- Neviens negodinās abu pušu cīņas mākslu, kā tas pieklājas labos patiesos dzīves stāstos — izceļot varoņa stiprināšanos ar brīnumdziru, burvju zobena pacelšanu vai apdziedot pūķa ugunsmēles, kas sadedzinājušas cīņas plača tuvīnos kokus un izsausējušas upes.
- Bauskas katoļu priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns skaidro, ka Vasarsvētku dievkalpojumā garīdznieki ierodas sarkanā ornātā ( liturģiskajā tērpā), jo šī krāsa simbolizē ugunsmēles, kad pār Jēzus mācekļiem, kuri vēl nebija izklīduši pa pasauli un joprojām turējās kopā Jeruzalemē, nāca Svētais Gars.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.