pieslāpēt
pieslāpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslāpēju | pieslāpējam | pieslāpēju | pieslāpējām | pieslāpēšu | pieslāpēsim |
| 2. pers. | pieslāpē | pieslāpējat | pieslāpēji | pieslāpējāt | pieslāpēsi | pieslāpēsiet, pieslāpēsit |
| 3. pers. | pieslāpē | pieslāpēja | pieslāpēs | |||
Pavēles izteiksme: pieslāpē (vsk. 2. pers.), pieslāpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslāpējot (tag.), pieslāpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslāpētu
Vajadzības izteiksme: jāpieslāpē
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
1.1.pārnestā nozīmē Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieslāpētās krāsas palīdz atspoguļot tēla iekšējo pārdzīvojumu dramatismu.
- Skanēja pieslāpēta balss, dobji vaidi, pa brīžam — smiekli, brīžam — raudas.
- Tikai papurināja galvu, bezspēcīgi, pieslāpēti čukstot: — Ko tu ar mani dari...
- Nu, lai kaislības pieslāpētu.
- Es varu liesmu pieslāpēt.