pieslaucīt
pieslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslauku | pieslaukām | pieslaucīju | pieslaucījām | pieslaucīšu | pieslaucīsim |
| 2. pers. | pieslauki | pieslaukāt | pieslaucīji | pieslaucījāt | pieslaucīsi | pieslaucīsiet, pieslaucīsit |
| 3. pers. | pieslauka | pieslaucīja | pieslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: pieslauki (vsk. 2. pers.), pieslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslaukot (tag.), pieslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāpieslauka
1.Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
2.Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
3.Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģedis neļāva vismaz kaut ko pieslaucīt.
- Pieslauku netīru un izmetu.
- Atlika tikai pieslaucīt, kas nobira no dzīvības koku zariņiem un svecēm.
- Gatis drupa gabalos un bira akmens asarās, Gidons tās pieslaucīja vienkop kā pelnus.
- Nu Bille tika pie mutauta, bet piedurkne tāpat pieslaucīta, un mammucis tīrīdams rāsies.