pieslāt
pieslāt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslāju | pieslājam | pieslāju | pieslājām | pieslāšu | pieslāsim |
| 2. pers. | pieslāj | pieslājat | pieslāji | pieslājāt | pieslāsi | pieslāsiet, pieslāsit |
| 3. pers. | pieslāj | pieslāja | pieslās | |||
Pavēles izteiksme: pieslāj (vsk. 2. pers.), pieslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslājot (tag.), pieslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslātu
Vajadzības izteiksme: jāpieslāj
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.apvidvārds Pielīdzināt, pieglaudīt.
3.apvidvārds Ātri piesliet.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie Eklēra pieslāja vecais, krunkainais povidlas pīrāgs.
- Jesa piecēlies , drūms kā kaps , un pieslājis pie loga , kur sāka blenzt uz Lēdurgas saulainajām ārēm
- Tāds varot pieslāt pie galdiņa, izdzert svešu alus kausu un tad pikti apjautāties, no kurienes esi.
- Parasti izvēlos pašapkalpošanās kases, un pēdējā laikā vienmēr trāpos jeļenas maiņās, nu fuj kas par " dāmu", sēž pie savas kases un vienmēr kaut ko ēd vai dzer kafiju visu cilvēku priekšā, ja ar pašapkalpošanās kasi ir kaut kas ne tā, tad pārbolot acis nu tiiik negribīgi pieceļ savu pēcpusi, ka rodas sajūta itkā būtu izdarījusi kādu noziegumu, bubinot pieslāj, krievu valodā kaut ko nomurmina un aiziet savā vietā gremot tālāk.
- Tā paziņoja Timurs un pieslāja pie mana rakstāmgalda.