laidējs
laidējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laidējs | laidēji |
| Ģen. | laidēja | laidēju |
| Dat. | laidējam | laidējiem |
| Akuz. | laidēju | laidējus |
| Lok. | laidējā | laidējos |
laidēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laidēja | laidējas |
| Ģen. | laidējas | laidēju |
| Dat. | laidējai | laidējām |
| Akuz. | laidēju | laidējas |
| Lok. | laidējā | laidējās |
1.Iekšā laidējs – strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā.
2.Izšķērdētājs.
3.Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
Avoti: ĒiV, KiV