Hēfaists
Hēfaists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hēfaists | Hēfaisti |
| Ģen. | Hēfaista | Hēfaistu |
| Dat. | Hēfaistam | Hēfaistiem |
| Akuz. | Hēfaistu | Hēfaistus |
| Lok. | Hēfaistā | Hēfaistos |
Grieķu mitoloģijā – uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā – Vulkāns).
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu bērni bija Arejs, Hēfaists, Eileitija, Hēbe.
- Hēfaists Afrodītei izkala dažādas skaistas rotas, kas viņu darīja vēl pievilcīgāku.
- Tā, piemēram, « Iliādā» dievs Hēfaists izveidoja runājošās kalpones no zelta.
- Hēfaists reiz ar smalki izkaltām ķēdēm pieķēra Areju un Afrodīti gultā un sasauca pārējos Olimpa dievus skatīties.
- Baidīdamies, ka Afrodītes lielā skaistuma dēļ dievi savā starpā varētu uzsākt cīņu, Zevs Afrodīti salaulāja ar Hēfaistu.