mēkšķēt
mēkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mēkšķu | mēkšķam | mēkšķēju | mēkšķējām | mēkšķēšu | mēkšķēsim |
| 2. pers. | mēkšķi | mēkšķat | mēkšķēji | mēkšķējāt | mēkšķēsi | mēkšķēsiet, mēkšķēsit |
| 3. pers. | mēkšķ | mēkšķēja | mēkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: mēkšķi (vsk. 2. pers.), mēkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mēkšķot (tag.), mēkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mēkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāmēkšķ
Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Devīze laba: " Ne tikai mēkšķēt un pļāpāt, bet arī rīkoties un darboties."
- Taču tas viens jērs auga lielumā un resnumā, jautri sprinģoja un mēkšķēja par kādas aitiņas sastapšanu.