mekšināt
mekšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mekšinu | mekšinām | mekšināju | mekšinājām | mekšināšu | mekšināsim |
| 2. pers. | mekšini | mekšināt | mekšināji | mekšinājāt | mekšināsi | mekšināsiet, mekšināsit |
| 3. pers. | mekšina | mekšināja | mekšinās | |||
Pavēles izteiksme: mekšini (vsk. 2. pers.), mekšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mekšinot (tag.), mekšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mekšinātu
Vajadzības izteiksme: jāmekšina
1.Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
2.Valstīt pa muti, gremot, zelēt.
Avoti: LLVV, EH