mekšķināt
mekšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mekšķinu | mekšķinām | mekšķināju | mekšķinājām | mekšķināšu | mekšķināsim |
| 2. pers. | mekšķini | mekšķināt | mekšķināji | mekšķinājāt | mekšķināsi | mekšķināsiet, mekšķināsit |
| 3. pers. | mekšķina | mekšķināja | mekšķinās | |||
Pavēles izteiksme: mekšķini (vsk. 2. pers.), mekšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mekšķinot (tag.), mekšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mekšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāmekšķina
Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neapmierināti mekšķina un meklē kādu kārumu.
- Kad kaza saka " me-e-e", mēdz teikt, ka viņa blēj jeb mekšķina.
- Jums sava prāta nudien nav ne kripatiņas, ja medijiem ļāvāt sevi nozombēt un tagad mekšķināt kā aitas korī - kur kaimiņš, tur teātris...