grāviens
grāviens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grāviens | grāvieni |
| Ģen. | grāviena | grāvienu |
| Dat. | grāvienam | grāvieniem |
| Akuz. | grāvienu | grāvienus |
| Lok. | grāvienā | grāvienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → graut 2(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hrrr, pirmajā brīdī šķita, ka tas ir pērkona grāviens.
- Viss bija noticis tajā brīdī, kad noskanēja spalgais grāviens.
- Dobji grāvieni veļas pa ieleju, un atbalsis ilgi maldās starp klintīm.
- Kuģa korpuss pēkšņi piepūtās un ar varenu grāvienu sasprāga tūkstošiem sīkās atlūzās.
- Ikreiz neviļus ieklausījos, vai nesekos arī ducināšana, bet grāvienu nebija.