savilkties
savilkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) — par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
2.1.Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) — par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
2.2.Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) — par vakaru, nakti, arī tumsu.
2.3.Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) — par šķidrumu, masu.
3.Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
6.Saģērbties.
7.transitīvs; lieto: pareti Sazvejot sev.
Stabili vārdu savienojumi(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
