paraut
Lietojuma biežums :
paraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
1.1.Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
1.2.Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
1.3.Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa dalos).
1.4.Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) — par straumi, vēju u. tml.
2.Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
3.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
4.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
5.sarunvaloda Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
Stabili vārdu savienojumiKaut piķis parautu. Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Paraut miegu.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri