applūkt
Lietojuma biežums :
applūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās); noplūkt.
1.1.Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
1.2.Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri