izkampt
izkampt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkampju | izkampjam | izkampu | izkampām | izkampšu | izkampsim |
| 2. pers. | izkamp | izkampjat | izkampi | izkampāt | izkampsi | izkampsiet, izkampsit |
| 3. pers. | izkampj | izkampa | izkamps | |||
Pavēles izteiksme: izkamp (vsk. 2. pers.), izkampiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkampjot (tag.), izkampšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkamptu
Vajadzības izteiksme: jāizkampj
1.Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) – par dzīvnieku.
1.1.Strauji izraut (ko kādam) – par cilvēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Paulīne izkampa Tobiasam no ķepām tālskati.
- Aizbēgu, kad radās draudi, ka man atvēlēto laiku ( allaž plēsīgi izkampjot tieši pašus mīkstākos gabaliņus!)
- Citu pēc cita viņš no šīs jūras ar karoti izkampa ledus blāķus, un visbeidzot jūras lauvas pārbīlī peldēja klajā ūdenī.
- Visu dienu gulēju ciešā miegā, jo laikam biju iemantojusi saules dūrienu, kā pretšoka līdzekli biju izkampusi viņu piedāvāto glāzi tīra konjaka.
- Skumjš un ļauns kā čūska viņš, piezīdies skrejceļam, izsita takti, ar plānajām nāsīm izkampjot sev lielus gabalus mitrā, tvaikotā gaisa.