silēns
silēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | silēns | silēni |
| Ģen. | silēna | silēnu |
| Dat. | silēnam | silēniem |
| Akuz. | silēnu | silēnus |
| Lok. | silēnā | silēnos |
Grieķu mitoloģijā – viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Avoti: MitE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretī neparastais divu franču rakstnieku tandēms – Silēna Edgāra un Pols Beorns, kuri kopā radījuši aizraujošu fantāzijas un vēstures romānu jauniešiem " 14 – 14", tikās ar saviem latviešu lasītājiem pērn.
- Pāns kopā ar satīriem un silēniem ir dieva Dionīsa pavadoņu vidū.
- Satīrus bieži uzskata par tiem pašiem silēniem.
- Draiskie putti atbalsta Dionīsa skolotāju Silēnu, kas sabrucis uz ceļiem Apollona priekšā.
- Iespļauj Silēnam ģīmī un jutīsies