sakrāmēt
sakrāmēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrāmēju | sakrāmējam | sakrāmēju | sakrāmējām | sakrāmēšu | sakrāmēsim |
| 2. pers. | sakrāmē | sakrāmējat | sakrāmēji | sakrāmējāt | sakrāmēsi | sakrāmēsiet, sakrāmēsit |
| 3. pers. | sakrāmē | sakrāmēja | sakrāmēs | |||
Pavēles izteiksme: sakrāmē (vsk. 2. pers.), sakrāmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakrāmējot (tag.), sakrāmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrāmētu
Vajadzības izteiksme: jāsakrāmē
Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 30 minūtēs sakrāmēju mantas un ar automašīnu no Nīderlandes devos ceļā.
- Ja piedāvāju sakrāmēt somu, uzreiz seko: viss, labošos!
- Mazs liftiņš, kurā sakrāmēt stienīšus, lai padotu uz augšu.
- Sakrāmēja maisā visu, ko viņa šo gadu laikā nebija lietojusi.
- man vēl jāsakrāmē mantas.