atbods
atbods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atbods | atbodi |
| Ģen. | atboda | atbodu |
| Dat. | atbodam | atbodiem |
| Akuz. | atbodu | atbodus |
| Lok. | atbodā | atbodos |
atboda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[MiV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atboda | atbodas |
| Ģen. | atbodas | atbodu |
| Dat. | atbodai | atbodām |
| Akuz. | atbodu | atbodas |
| Lok. | atbodā | atbodās |
atbote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atbote | atbotes |
| Ģen. | atbotes | atbošu |
| Dat. | atbotei | atbotēm |
| Akuz. | atboti | atbotes |
| Lok. | atbotē | atbotēs |
1.Ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), atbūda1; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā.
2.Vieta zem ūdens.
3.Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens.
4.Liels daudzums, pārpalikums. [MiV ]
Avoti: KV, ME, MiV