atbraucējs
atbraucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atbraucējs | atbraucēji |
Ģen. | atbraucēja | atbraucēju |
Dat. | atbraucējam | atbraucējiem |
Akuz. | atbraucēju | atbraucējus |
Lok. | atbraucējā | atbraucējos |
atbraucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atbraucēja | atbraucējas |
Ģen. | atbraucējas | atbraucēju |
Dat. | atbraucējai | atbraucējām |
Akuz. | atbraucēju | atbraucējas |
Lok. | atbraucējā | atbraucējās |
Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā no tām atbraucēji uzkāpuši Olīvkalnā, izstaigājuši Kristus kapa baznīcu.
- Mani sauc zvaigznāja vārdā — par Orionu, — atbraucējs atbildēja.
- Nesēji nesteidzas pretim, jo zina, ka atbraucējiem nav naudas.
- Osta tikko spēja uzņemt visu atbraucēju jahtas, laivas un barkasus.
- Taču Bartolomejs knābāja kā knābājis, nepievērsdams atbraucējiem ne mazāko uzmanību.