atbraucīt
atbraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbrauku | atbraukām | atbraucīju | atbraucījām | atbraucīšu | atbraucīsim |
| 2. pers. | atbrauki | atbraukāt | atbraucīji | atbraucījāt | atbraucīsi | atbraucīsiet, atbraucīsit |
| 3. pers. | atbrauka | atbraucīja | atbraucīs | |||
Pavēles izteiksme: atbrauki (vsk. 2. pers.), atbraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbraukot (tag.), atbraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbraucītu
Vajadzības izteiksme: jāatbrauka
1.Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
1.1.Atglaust (matus).
Stabili vārdu savienojumiAtbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas).
- Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) sarunvaloda, idioma — dedzīgi ķerties pie darba
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar roku atbraucīja matus no pieres.
- Pa pusei jau apģērbies, atbraucīdams krekla piedurknes, viņš piegāja pie galdiņa un, paskatījies tur pulkstenī, sabijās.
- Ņemot vērā Latvijas neatkarības nepārtrauktību, ko atzina Eiropas valstis, padomju laikā šeit atbraukošos citu republiku iedzīvotājus var saukt par imigrantiem," viņš saka.
- (Kamēr Velna zēns atbrauka savu roku, Tots apgriežas un izņem no azotes lauznas, ar kurām tad pēc saspiež velna roku.)
- Jānis pacēla lielo roku un atbraucīja pierē iešļukušās matu sprogas atpakaļ