atbraukt
atbraukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atbraucu | atbraucam | atbraucu | atbraucām | atbraukšu | atbrauksim |
2. pers. | atbrauc | atbraucat | atbrauci | atbraucāt | atbrauksi | atbrauksiet, atbrauksit |
3. pers. | atbrauc | atbrauca | atbrauks |
Pavēles izteiksme: atbrauc (vsk. 2. pers.), atbrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbraucot (tag.), atbraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbrauktu
Vajadzības izteiksme: jāatbrauc
1.intransitīvs Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriMazliet atguvies, piezvanīju draugam un lūdzu nekavējoties atbraukt.
- Mazliet atguvies, piezvanīju draugam un lūdzu nekavējoties atbraukt.
- Mana sirds sacīja – ir atbraukusi vecmamma.
- Mēs tev ar autobusu atbrauksim pakaļ tieši uz šejieni.
2.transitīvs Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
PiemēriViņš atbrauks automašīnu uz šejieni.
- Viņš atbrauks automašīnu uz šejieni.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit