atbļaut
atbļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbļauju | atbļaujam | atbļāvu | atbļāvām | atbļaušu | atbļausim |
| 2. pers. | atbļauj | atbļaujat | atbļāvi | atbļāvāt | atbļausi | atbļausiet, atbļausit |
| 3. pers. | atbļauj | atbļāva | atbļaus | |||
Pavēles izteiksme: atbļauj (vsk. 2. pers.), atbļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbļaujot (tag.), atbļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbļautu
Vajadzības izteiksme: jāatbļauj
Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet puika atbļāva: “ Vispirms noķer mani!”
- – Dabiski, – atbļauj Roze.
- Uz to man dusmīgi atbļauj: " Kad nēsāsi papēžu kurpes, tad arī vilksi nost!"
- – dobji atbļāva Herberts.
- – atbļauj Robis.