nograut
nograut 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nograuju | nograujam | nogrāvu | nogrāvām | nograušu | nograusim |
| 2. pers. | nograuj | nograujat | nogrāvi | nogrāvāt | nograusi | nograusiet, nograusit |
| 3. pers. | nograuj | nogrāva | nograus | |||
Pavēles izteiksme: nograuj (vsk. 2. pers.), nograujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nograujot (tag.), nograušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nograutu
Vajadzības izteiksme: jānograuj
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
2.transitīvs Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
3.apvidvārds Nogrūst (parasti ar troksni).
Avoti: LLVV, KnG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķeizara Vilhelma katedrāle ar nograuto un tīšuprāt neatjaunoto torni atgādināja karu.
- Būtiski reformas īstenot fiskāli atbildīgi, nenograujot valsts budžetu, uzsvēra Reizniece-Ozola.
- Kad tas bija izdarīts, krievi nogrāva arī viņu mājas.
- Ir jāizvērtē, vai uzraujot vienu objektu “ uz krīta” nenograusim citus?
- Un kartupeļu lauku nogrāva jūrā kā tādu smilšu cepumu tējā.