nograuzt
nograuzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nograužu | nograužam | nograuzu | nograuzām | nograuzīšu | nograuzīsim |
| 2. pers. | nograuz | nograužat | nograuzi | nograuzāt | nograuzīsi | nograuzīsiet, nograuzīsit |
| 3. pers. | nograuž | nograuza | nograuzīs | |||
Pavēles izteiksme: nograuz (vsk. 2. pers.), nograuziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nograužot (tag.), nograuzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nograuztu
Vajadzības izteiksme: jānograuž
1.Graužot atdalīt nost.
2.Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
3.Noēst (ko cietu) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
3.1.Noēst (parasti īsu, retu zāli) – par dzīvniekiem.
3.2.Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) – par dzīvniekiem.
4.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labāk otru nograuzt, lai viņam ir tikpat slikti kā man.
- Kaimiņi stāstīja, ka stirnas pa ziemu visus tulpju sīpolus nograuzušas.
- Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas neglābjami ies bojā.
- Piesieti tie katrs atsevišķi būtu jānograuž, kā tas ir dabā.
- Ar sliekšņiem, kurus gājēju soļi nograuzuši kā kamieļu kuprus.