grabšķis
grabšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grabšķis | grabšķi |
| Ģen. | grabšķa | grabšķu |
| Dat. | grabšķim | grabšķiem |
| Akuz. | grabšķi | grabšķus |
| Lok. | grabšķī | grabšķos |
1.Nieks.
2.formā: daudzskaitlis Siena, labības sakasas.
3.Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
4.Palaidnis.
5.Pļāpa, tarkšķis.
Avoti: KiV, EH