gušņa
Lietojuma biežums :
gušņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gušņa | gušņas |
| Ģen. | gušņas | gušņu |
| Dat. | gušņai | gušņām |
| Akuz. | gušņu | gušņas |
| Lok. | gušņā | gušņās |
1.Tīruma usne (“Cirsium arvense”).
2.Dzelkšņi (“Carduus”).
3.Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī.
Avoti: Aug2, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laika kapsula, kurā vakaros starp žalūziju plānajām plaisām šad tad ielaužas trausli vakara saules stari kā bāli asni – Līnai tie atgādina tos trauslos dīgstus, kas, nez kādās dzīlēs spēkus sasūkušies, ik pavasari spītīgi urbās cauri Edinburgas vasarnīcas akmeņu kāpnēm, jumpraviņas un taurenīši, ķērsa, plinkšķi, upes grīslis, gušņas un bastardiņš, vanagmēles un dzērvju acis…
- Tikmēr caur ķēķa vārtiem jau ielīgo pirmās puķes Mamiņai un skaisti siltumnīcas augļi no tuvajiem nāburgiem, no visupirmā augsti godātā latviešu miljonāra Kristapa Morberga baltās vasaras pils un šā kundzes Augustes, dārza vārtiņi virinās cieti un vaļā, cieti un vaļā, nes apsveikumu telegrammas, ierodas beķerejas zellis ar lielu, apaļu, sulīgu ķiršogu torti, kuru tēvamāte jau laikus bij pastellējusi Mariju dienai, nes rožu pušķus, vienu sarkani mēļu mātei, trīs sniegbaltus vai vecrozā Grosvaldu meitām, ap rožu pušķiem stingri kā manžete aplikts ciets balts papīrs, nes čaganas, rūgti dvašojošas lilijas no tantes Martas, to baltajos zvanos dreb safrāna drīksnas, birst okerīgs kumīns, nes puķu kurvjus ar purpura gloksīnijām, to samtainie kausiņi vēl glabā pa rasas pilei, nes buķetes citu pēc citas no Purgaiļiem, Ķergalvjiem, Jirgensoniem, no Lazdiņiem, Veinberģiem, Bergiem, no Annas Brigader un Malvīnes Vīgneres, gaviļnieces guļamistabas durvis un trepes, pie kurām viņa drīz parādīsies vēl savā robe de chambre, no augšstāva līdz lejai tiek rotātas ar ziedu viju, kur ievītas bezdelīgactiņas, pļavas spilves un dzelteņie pureņi, mētras un kaķpēdiņas, vējotnes, vībotnes un serņu vijolītes, lauvmutītes un tīģergarnelītes, kazupogas un meduszāle, zīda puķes un pulkstenīši, jumpraviņas un taurenīši, cīruļgalvas un strazdsirdīte, ķērsa, plinkšķi, upes grīslis, gušņas un bastardiņš, vanagmēles un dzērvju acis – gaviļnieces goda krēsls galdgalā apvīts ar brūklenājiem
- Kas man ļaunu dara , tam lai aug dadži un gušņas
- Bada laikā ēda gušņas un cepa maizi ar pelavām
- Rakstos tiek pieminētas arī zilgalvītes, baldriāns, āboliņš, retēji, dedestiņas, suņu burkšķi, dadži, nātres, purva grīslis, biškrēsliņš, gušņas, balandas, lupstāji, mētras un citas.