Paplašinātā meklēšana
Meklējam gūt.
Atrasts vārdos (52):
- gūt:1
- gūta:1
- gūtin:1
- apgūt:1
- atgūt:1
- dagūt:1
- iegūt:1
- izgūt:1
- nogūt:1
- pagūt:1
- sagūt:1
- gūters:1
- gūties:1
- gūtnes:1
- aizgūt:1
- pārgūt:1
- piegūt:1
- agūtis:1
- atgūta:1
- neiegūt:1
- atgūtne:1
- Valgūte:1
- aizgūtne:1
- atgūties:1
- atgūtnēm:1
- iegūtnēm:1
- izgūtnēm:1
- nogūties:1
- pagūtnēm:1
- sagūties:1
- uguņgūts:1
- uzgūtnēm:1
- gūtmarjin:1
- aizgūties:1
- aizgūtnēm:1
- aizgūtnis:1
- argūtijas:1
- pašiegūts:1
- aizgūtenis:1
- aizgūtnība:1
- aizgūtnīgi:1
- aizgūtnīgs:1
- atsagūties:1
- iesagūties:1
- jaunapgūts:1
- jauniegūts:1
- neigūtieši:1
- nosagūties:1
- sasagūties:1
- valgūtnieki:1
- atpakaļatgūt:1
- Zalckammergūts:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (2595):
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
- (no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt.
- aizgūdamies Aizgūtnēm.
- aizraudamies Aizgūtnēm.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- iejemt Aizņemt, ieņemt, iegūt.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- mākt Apgūt (kādu arodu, kādas prasmes, iemaņas).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- ņemties Apgūt (ko).
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- nogludināties Apgūt labas manieres.
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- davuikt Apgūt, iemācīties.
- iesakopties Apgūt, iemācīties.
- izvuikt Apgūt, iemācīties.
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko).
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ieņemties Apgūt; iemācīties.
- apgardināties Aplaizot lūpas, iegūt patīkamu garšas sajūtu.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu).
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda); izkrāpt.
- ieblēdīt Ar blēdību iegūt.
- ciklogramma Ar cikloskopu iegūts redzes lauka attēlojums.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- digitālais fotoattēls ar digitālo fotoaparātu iegūts fotoattēls.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- iztieļāt Ar grūtībām sasniegt, iegūt.
- hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- kontaktkopija Ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
- izcienīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību iegūt.
- izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- empīrisks Ar novērojumiem un eksperimentiem iegūts, piem., empīrisks konstatējums.
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
- izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
- saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
- punktāts Ar punkciju iegūts materiāls.
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- sfigmogramma Ar sfigmogrāfu iegūtā līkne.
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- skenogramma Ar skeneru iegūts attēls.
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
- mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
- izohēlija Ar šādu metodi iegūts fotoattēls.
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- tomogramma Ar tomogrāfu iegūts attēls.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- orgānterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku orgāniem.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus.
- pagatavojumi Asins pagatavojumi - no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas).
- fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
- bezspraugas spektrogrāfs astrospektrogrāfs, ko lieto, lai iegūtu vāju debess spīdekļu spektrus.
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atspēlēties Atgūt (atspēlēt) paspēlēto.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
- atālēties Atgūt elpu.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
- atģeibt Atgūt labklājību.
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
- atsadzīvaties Atgūt mundrumu.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atgūt sevi atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- nākt pie samaņas atgūt samaņu.
- atģeibt Atgūt samaņu.
- atģībt Atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt samaņu.
- atjēgties Atgūt samaņu.
- atmaņāties Atgūt samaņu.
- atmosties Atgūt samaņu.
- pamosties Atgūt samaņu.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- iesvarēt Atgūt spēkus.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- tikt uz kājām atgūt veselību.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
- atmantot Atgūt.
- ķegāt Atgūt.
- atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
- atgurt Atgūties no noguruma.
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- atžeibināties Atgūties, atpūsties.
- atčuhāties Atgūties.
- atgauties Atgūties.
- atsagūties Atgūties.
- raskumaritsja Atgūties.
- žiebeļot Atgūties.
- žiebeļoties Atgūties.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- ačohņīties Atjēgties, atgūties.
- atčihnīties Atjēgties, atgūties.
- atčohnīties Atjēgties, atgūties.
- atčoknīties Atjēgties, atgūties.
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atspēcināties Atkal atgūt spēkus.
- atžiebeļoties Atkal atgūties.
- atžirgties Atkal atgūties.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- atcīnīt Atkarot, ar cīņu atgūt.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā.
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna.
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- atņemties Attapties, atgūties.
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā.
- hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- foto Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija (1.1).
- uzņēmums attēls, kas iegūts fotografējot.
- trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- vizuālā disparitāte attēlu atšķirības, kas iegūta ar labo un kreiso ac.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
- novīst Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
- tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
- atklājums Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- izaudzēt Audzējot iegūt.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- bonitēšana augšņu auglības novērtēšana pēc iegūtajām ražām.
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori".
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas.
- beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika.
- Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
- sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- atbriest Briestot atgūt iepriekšējo stāvokli.
- nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu.
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti.
- sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt. (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- (palikt) jaņos Būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas).
- naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus".
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi.
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā.
- ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis".
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- trijodtironīns C15H12I3NO4, vairogdziedzera hormons, iegūts sintētiski; 3-4 reizes aktīvāks par tiroksīnu.
- skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
- puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski.
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- piroporfirīns C31H34N4O2, porfirīns, iegūts no hlorofila.
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
- purons C5H8N4O2, viela, iegūta, elektrolizējot urīnskābi.
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām.
- penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
- gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
- krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
- citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu.
- ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus.
- izorodeoze Cukurs, iegūts no cinhonas mizas.
- cimaroze Cukurs, iegūts, hidrozilējot strofantīna glikozīdus.
- niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
- gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts.
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- niķeļa rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt niķeli; galvenais minerāls pentlandīts.
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
- svina rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt svinu, galvenais minerāls galenīts.
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts.
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai.
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- ņemties Dabūt, iegūt.
- nogrābt Dabūt, iegūt.
- sajemt Dabūt, iegūt.
- saķert Dabūt, iegūt.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- uzbrukums darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē)
- rūpnieciskā zveja darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- aizgūšana Darbība, process --> aizgūt.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- reprodukcija darbība, process --> reproducēt (1); tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
- programmas projektēšana darbību komplekss, kas jāveic, lai no programmas specifikācijas iegūtu tās realizējamu aprakstu.
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
- piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
- pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību.
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- tautas skaitīšanas metodes datu savākšanas un apstrādāšanas dažādi paņēmieni un metodes, kā arī iegūto datu publicēšanas kārtība.
- klemst Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- ievingrināt mēli daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
- telst Daudz un aizgūtnēm dzert.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
- dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai).
- destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
- cimteļļa Destilējot no cimta koka iegūta eļļa.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
- lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra.
- nodiedelēt Diedelējot iegūt (ko no kāda).
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- fektēt Diedelēt; censties iegūt.
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
- radiometeoroloģiskā stacija distanciāla iekārta automātiskai meteoroloģisko elementu mērīšanai un iegūto rezultātu pārraidīšanai pa radio.
- holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski.
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- uzdīžāt Dīžādamies iegūt.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- zaļais Dolārs, iesauka iegūta banknošu zaļās krāsas dēļ.
- secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli.
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas.
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt.
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu); piedzīvot (4).
- piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds.
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu.
- paliekošā kopija ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama.
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- pārmātīte Eksperimentāli iegūta drozofilas mātīte, kuras šūnu kodolā ir trīs X hromosomas un normāls diploidāls autosomu skaits.
- izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē.
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
- esence Ekstrakcijas ceļā no augiem iegūtas un koncentrētas gaistošas ēteriskās eļļas.
- eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums.
- elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
- elektrokimogramma Elektrokimogrāfijas ceļā iegūts grafisks attēls.
- skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu.
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
- atgūta Elpa atņēmiens; atgūtne.
- atgūtne Elpas atņēmiens; atgūta.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
- animaleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku izcelsmes vielas.
- kauleļļa Eļļa, kas iegūta pārstrādājot dzīvnieku kaulus, smēreļļas veids.
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā.
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē.
- epirāts Epirācijas rezultātā iegūts šķidrums.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- Aterezers Ezers Austrijā ("Atter See"), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m; Kammerezers.
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
- anga Ezoterismā tas, kam jāseko, lai gūtu progresu garīgajā jogā vairāk nekā fiziskajā.
- farmakognozija Farmācijas nozare, kurā pēta ārstniecības augus un no augiem un dzīvniekiem iegūtus zāļu materiālus (drogas).
- arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas.
- beznegatīva filma filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu); filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
- filtrāts Filtrējot iegūta viela.
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.
- finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu.
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
- empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
- kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus.
- fotopalielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci.
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu).
- makrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūto uzņemšanas objektu attēlu mērogs parasti ir robežās no 1:10 līdz 10:1.
- stereofotouzņēmums Fotouzņēmums, kas iegūts, izmantojot divus objektīvus, vai arī savietojot un apstrādājot divus, no atšķirīgiem punktiem fotografētus uzņēmumus.
- sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu.
- krātuve Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
- diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa.
- paprika garšviela, kas iegūta no šī auga augļiem.
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm.
- uzglaimoties Glaimojot gūt panākumus un ieņemt augstāku amatu.
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
- saglāstīt Glāstot iegūt.
- gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām.
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu.
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā.
- caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā.
- oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru.
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu.
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- piegūstīt Gūstīt, iegūt.
- vilkt lomu gūt (kādu) labumu.
- atrast dzirdīgas ausis gūt atsaucību.
- ķert kaifu gūt baudu.
- triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
- parādīt (arī uzrādīt) klasi gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
- uzrādīt (arī parādīt) klasi gūt izcilus, ievērojamus panākumus.
- plūkt laurus gūt lielus panākumus, atzinību, ievērību.
- gūt ramani gūt mierinājumu, mieru.
- kāpt (arī tikt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- tikt (arī kāpt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
- kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli.
- pelnīt maizi ar muti gūt sev labumu, lišķējot kādam, iztapīgi runājot.
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
- uzvarēt karu gūt uzvaru karā.
- uzvarēt kauju gūt uzvaru kaujā.
- tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
- tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu); arī piepelnīt.
- arsēnpaskābe HAsO2, brīvā veidā nav iegūta.
- borpārskābe HBO3 4H2O, brīvā veidā nav iegūta; veido sāļus perborātus.
- guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs.
- fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas.
- lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības.
- hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas.
- reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu.
- līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas.
- sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām.
- pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē.
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm).
- skombrons Histons, kas iegūts no skumbrijas pieņiem.
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu.
- eritrīns Hromogēns iegūts no "Rocella tinctoria" u. c. ķērpjiem.
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru.
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- ektopija iedzimta vai iegūta kādas tipiskas cilvēka erogēnās zonas nejutība.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
- piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas.
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- makroglosija Iedzimts vai iegūts mēles palielinājums.
- monoftalmija Iedzimts vai iegūts vienas acs trūkums.
- algas nodoklis iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devājs.
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- ieraust Iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot.
- sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- holografēt Iegūt (kā) attēlu ar hologrāfijas metodi.
- rentgenogrammēt Iegūt (kā) rentgenogrammu.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- piekļūt sirdij iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
- samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1).
- pārņemt iegūt (kādu teritoriju, objektu); ieņemt
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
- vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
- laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
- izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, arī apkrāpjot).
- izraut no nagiem (arī no zobiem) iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- iemantāt Iegūt (ko) mantojumā.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
- iekarāt Iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- iesist roku iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- dabūt Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu).
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
- painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- nokačāt Iegūt (parasti nelikumīgi) naudu.
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- iesist Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
- izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izplēst Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
- laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
- vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- apgaldēt Iegūt cietu garozu, virskārtu.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti.
- apaugt ar mantu iegūt daudz priekšmetu, lietu.
- folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
- nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
- piekļūt pie šprices, arī tikt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu.
- informēties Iegūt informāciju.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
- pasamācīties Iegūt izglītību.
- pasavuicīties Iegūt izglītību.
- nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
- pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- dasakantēties Iegūt kāda draudzību, simpātijas.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- dabūties Iegūt kaut ko pietiekošā apjomā.
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- tikt uz zaļa zara iegūt labklājību.
- iegodināt Iegūt labu reputāciju.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
- ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem.
- patapt Iegūt laiku.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- augt (kāda) acīs iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi.
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- izvēlēties Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- laimēt Iegūt loterijā (naudu vai mantu).
- izlozēt Iegūt loterijas izlozē.
- atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
- atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
- samantoties Iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas).
- mantot Iegūt mantojumu.
- iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
- iemelnot Iegūt melnganu nokrāsu.
- apgardināt Iegūt mutē labu garšu.
- saduzēt Iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem).
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- piesājēt Iegūt nepatīkamu, rūgtu piegaršu.
- nākt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, sākt aptvert, kur kādu meklēt, kā noskaidrot vajadzīgo.
- izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
- falovka Iegūt no kaut kā labumu.
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
- nofraktēt iegūt nomā (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- pozicionēties iegūt noteiktu vietu; norādīt savu pozīciju.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- dagūt Iegūt papildus.
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- nākt pie pārliecības iegūt pārliecību.
- sist (arī kaut) kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- pavaldīt Iegūt pārvaldību par kaut ko.
- ieravēties Iegūt pieredzi ravēšanā.
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- naturalizēties Iegūt pilsonību (par ārvalstnieku, bezvalstnieku).
- pārpoļoties Iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti.
- adoptēt Iegūt potcelma īpašības.
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
- kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
- atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko).
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību.
- norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
- pelnīt Iegūt samaksu, atlīdzību (par darbu).
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā).
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā.
- grumbt Iegūt sejā grumbas.
- ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
- notiekties Iegūt sev.
- pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
- aizmudēties Iegūt sliktu garšu.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- ietrenēt aci (arī acis) iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- sastirpt iegūt spēkus (par jaundzimušiem dzīvniekiem).
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- iešokolādēties Iegūt šokolādes krāsas (brūnās) iedegumu.
- satumst Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- pārņemt varu iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- saņemt (arī paņemt) (vadību, varu) savās rokās iegūt varu; sākt valdīt.
- nākt pie varas iegūt varu.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); iegūt nozīmīgumu.
- ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
- nākt pie sajēgas iegūt, atgūt sajēgu.
- saložņāt iegūt, dabūt ar lišķēšanu, pielīšanu.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- nostreļīt Iegūt, dabūt.
- vākt Iegūt, gādāt (sev barību) - par dzīvniekiem.
- tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
- izķīst Iegūt, iemainīt.
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- atrast Iegūt, iemantot.
- izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt.
- dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
- dārgi pirkt iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- iegodīt Iegūt, pelnīt, ievākt augļus.
- notvert (kā) pavedienu iegūt, realizēt (ko); arī uztvert, izprast (ko).
- ievākt Iegūt, sagādāt (barību) - par dzīvniekiem.
- izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām).
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
- paskapēt Iegūt, saņemt, sagādāt.
- izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- gaut Iegūt.
- iekruit Iegūt.
- iemantot Iegūt.
- mantot Iegūt.
- piegūt Iegūt.
- samantot Iegūt.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
- imūndeficīta sindroms iegūtā imūndeficīta sindroms.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā.
- hiperkoagulācija Iegūta vai iedzimta pastiprināta asins recēšana.
- pleķis Iegūta vieta (sacensībās).
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
- heterologs Iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums.
- koloboma Iegūts vai iedzimts defekts, galvenokārt acs apvalkos.
- kolohoma Iegūts vai iedzimts defekts, gk. acs apvalkos.
- atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- baudīt Iemantot, iegūt, saņemt.
- gūt grozu iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
- augstu kāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- iesist vārtus ieraidot (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
- iemest vārtus ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- iegūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
- gūt vārtus (arī grozu) ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos (grozā), gūt punktu(s) sporta spēlē.
- gūt vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē).
- iemest (arī iesist) vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- avots ieraksts, datne, dokuments vai disks, no kura informācija tiek izgūta vai pārsūtīta.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- eidiometrs Ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus.
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
- serendipitāte Iespēja gūt nejaušu atklājumu, meklējot ko citu.
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- ieražot Ievākt, noglabāt (ražu), iegūt.
- dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- iztupēt Ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu.
- pievaimanāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- pievaimaņāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- piežēlāt Ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- piesaklapatēties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- piesažņaugties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- piesarāties Ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
- heteroimunitāte Imunitāte, kas iegūta, lietojot citas sugas dzīvnieka imūnvielas.
- pasīvā imunitāte imunitāte, ko iegūst bērns ar mātes antivielām caur placentu vai kas iegūta, ievadot parenterāli gatavas antivielas.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem.
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
- trafika analīze informācijas plūsmas novērošana, lai iegūtu ziņas par šās plūsmas intensitāti un virzienu.
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu.
- segregators Instruments, ar ko iespējams iegūt urīnu no katras nieres atsevišķi.
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
- izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
- izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
- dasasisties Intensīvi strādājot, iegūt līdzekļus (kā) iegādei.
- palīdzība Interaktīvās sistēmas daļa, kas ļauj lietotājam pēc pieprasījuma iegūt informāciju par sistēmas darbību.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to); sistemātiski gūt informāciju (par ko).
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- pirksts Interneta programma, kas ļauj iegūt informāciju par lietotāju, kuram ir elektroniskā pasta adrese.
- autonomais invertors invertors, kura izejā nav citu maiņstrāvas avotu, tāpēc iespējams iegūt maiņspriegumu ar jebkuru frekvenci.
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- izlūkošana īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ur iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību.
- piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
- starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
- kā dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, saņemts, iegūts.
- dabūt uz kājām Izārstēt; palīdzēt atgūt veselību.
- atzīmēties Izcelties, gūt ievērību.
- izgūt Izdabūt ārā, iegūt.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- zelta bedre izdevīgs ienākumu avots; vieta, kur viegli var iegūt lielu peļņu.
- nolēnot Izglaimot, iegūt ar glaimiem.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
- palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību.
- fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem.
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
- ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- izkāpt Izņemot kāres, iegūt (medu).
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- tinkoties Izrādīt tieksmi ko iegūt.
- piecirsties Izrādot simpātijas, uzmanību u. tml. izraisīt (kāda) interesi par sevi, iegūt (kāda) labvēlību.
- pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu; apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas.
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- ieprātēties Izveicīgi iegūt.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- krejoties Izvirzīties; gūt panākumus.
- iepazīties izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
- apdedzināšana Izžāvēta keramiska materiāla termiskā apstrāde, lai iegūtu nepieciešamās izstrādājuma īpašības.
- marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas.
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- glioksilskābe Jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; tās hidrāts ir kristālisks.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu.
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
- lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
- krāpšana Kāda mānīšana, maldināšana, lai iegūtu sev materiālu labumu.; arī blēdība (2).
- epīra Kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes.
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim.
- grābīgs Kāds, kas vēlas daudz iegūt.
- iemelsins Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
- iemelsis Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- patīkāt Kādu brīdi tīkot, meklēt lai iegūtu.
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
- snapata kampējs aizgūtnēm.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu.
- atmaksāšanās laiks kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
- trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
- seila kāre iegūt ko; kāds kārums (arī neēdams).
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā).
- bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni.
- stūcīt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt.
- stūkāt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt.
- stokāt Kāri, aizgūtnēm ēst.
- klemzēt Kārīgi, aizgūtnēm ēst, rīt.
- klemsēt Kārīgi, āizgūtnēm ēst, rīt.
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
- leprotīns Karotinoīds, kas iegūts no lepras mikobaktērijām.
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus.
- katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- uzkauties Kaujoties iegūt autoritāti (ģimnāzijā).
- nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- izdiņģēties Kaulējoties panākt, arī iegūt (ko).
- iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu.
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
- iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
- rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām.
- smalkgraudainā keramika keramika ar smalkgraudainu drumstalu, iegūta ar smalkkeramikas tehnoloģiju.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- sakledzināt Kladzinot iegūt.
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- uzcelties no miroņiem kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- piecelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- uzcelties no kapa Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
- apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- alilamīns Kodīgs šķidrums ar sīvu smaržu, iegūts no sinepju eļļas.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
- fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- rafinierkokmasa Kokmasa, kas iegūta, rafinējot (sasmalcinot) kokmasas šķirošanas atkritumus.
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
- pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu.
- krājas kopšana koku kvalitātes uzlabošana, nodrošinot tiem pietiekamu augšanas telpu, lai gūtu maksimālus ienākumus no meža audzēšanas.
- Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
- objektkods Kompilatora vai asamblera darbības rezultātā iegūta izpildīšanai gatava programma mašīnkodā vai starpprodukts, kuru tālākā apstrādes gaitā izveido par mašīnkodu.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
- heterokomplements Komplements, kas iegūts no citas sugas dzīvnieka nekā amboceptors.
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- mākslīgs antigēns Konjugēts antigēns, kas iegūts, savienojot nepilnīgo antigēnu ar proteīnu.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām.
- fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
- deskriptīvā kopu teorija kopu teorijas nozare, kas pētī kopu iekšējo uzbūvi atkarībā no operācijām, ar kurām šīs kopas iegūtās no vienkāršākām kopām.
- izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda).
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni.
- šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē.
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
- slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
- cisteīnskābe Kristāliska skābe, iegūta, oksidējot cisteīnu vai cistīnu.
- citrakonskābe Kristāliska skābe, kas iegūta, destilējot citronskābi.
- digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm.
- asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1).
- kserokopija Kserogrāfiski iegūta kopija.
- odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
- pārpirkt Kukuļojot iegūt.
- izkult Kuļot iegūt (graudus).
- iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- delsemīns Kurārei līdzīgs alkaloīds, iegūts no "Delphinium semibarbatum Bienet".
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- sakviekt Kviecot iegūt, panākt savu.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt.
- anhidrīdi Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās.
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
- produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls.
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
- plastiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas koriģē iedzimtos vai iegūtos ķermeņa defektus.
- atmaksāšanas periods laikposms gados līdz tam brīdim, kad kapitāla ieguldījuma izmaksas ir pilnīgi segtas ar peļņu (neto naudas ieņēmumiem), kas gūta ar šiem ieguldījumiem.
- kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
- ekspozīcijas ātrums laiks, kas nepieciešams emulsijas ekspozīcijai, lai iegūtu apmierinošu attēlu.
- atvinnēt Laimējot atgūt.
- ievinnēt Laimēt, iegūt (kāršu spēlē).
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
- kamerālie darbi lauku pētījmos un ekspedīcijās iegūto materiālu zinātniska apastrāde kabinetos un laboratorijās.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- laviss lavī, grafikas dobspieduma tehnika un šādā veidā iegūti attēli.
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
- džogings Lēna skriešana, kuras mērķis ir iegūt fizisko rūdījumu, nostiprināt veselību u. tml.
- perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma.
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
- burvju atslēga līdzeklis, ar kuru var iegūt vēlamo rezultātu.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa).
- riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
- telefotoobjektīvs Liela fokusa attāluma fotoobjektīvs, ar kuru dotajā fotogrāfiskajā formātā var iegūt lielāku objekta attēlu nekā ar normāla fokusa attāluma fotoobjektīvu.
- atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
- kratomānija Lielummānija, tieksme iegūt varu pār citiem.
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- monopoli Lieluzņēmumu apvienības, kas kontrolē lielu daļu produkcijas ražošanas un realizācijas tirgu, lai iegūtu monopolpeļņu.
- liet laimes liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- vaicājums Lietotāja vēršanās pie datu bāzes, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
- likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai.
- izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- homolizīns Lizīns, kas iegūts, ievadot tās pašas sugas dzīvnieka antigēnu, atšķirībā no heterolizīna vai autolizīna.
- fallācijas Loģiskā ceļā iegūti aplami secinājumi.
- megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts.
- durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
- piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt).
- kundēties Luncināties apkārt (lai ko iegūtu) - par dzīvniekiem.
- sapūtināt ļaut atgūt spēkus.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- lonsdeilīts Ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants.
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
- pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- damācīt Mācīt (ko), līdz (tas) tiek apgūts.
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes.
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē.
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- parādnieka manta maksātnespējīgā uzņēmuma manta, kurā ietilpst: parādnieka aktīvi; atgūtā manta; atgūtie naudas līdzekļi; augļi, kas iegūti maksātnespējas procesa laikā; cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūtā manta.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi.
- tritijs mākslīgi iegūts radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3; T.
- plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi.
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
- amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt; maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
- iemalt Maļot iegūt.
- samangot Mangojot iegūt, dabūt.
- krāpt Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- rūdāmība Materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība).
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- datu nesējs materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
- datnesis Materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt.
- samaurāt Maurojot iegūt, panākt vajadzīgo.
- samaut Maurojot iegūt, sasniegt.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
- pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
- medību produkcija medībās iegūtā savvaļas dzīvnieku gaļa, subprodukti un jēlādas.
- nomedījums Medībās iegūts medījamais dzīvnieks.
- komercmedības medības, kuru mērķis ir gūt ienākumus no medību resursu izmantošanas.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nomedīt Medījot iegūt.
- meklējumi Mēģinājumi, cenšanās iegūt, iemantot (kādu stāvokli).
- bandžāt Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku.
- bandžot Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku.
- kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- meklētājprogramma Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt.
- mendeļejevijs Mendelevijs - mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
- mendeļevijs Mendelevijs - mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
- kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums.
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- mērījuma rezultāts mērīšanā iegūta fizikāla lieluma vērtība.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- mērījums mērīšanas procesā iegūtā kvantitatīvā informācija par fizikālo lielumu.
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- atlase Mērķtiecīga pārojamo dzīvnieku izvēle, lai iegūtu pēcnācējus ar vēlamajām īpašībām.
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- elektrosols Metāla koloidāla dispersija, iegūta elektriskā ceļā.
- profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju.
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
- metāllējums Metālliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju.
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju.
- mežsaimniecības produkcija mežā iegūta un tirgus cenās novērtējama produkcija.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
- cirte meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu.
- akustiskais mikroskops mikroskops, kurā augstfrekvences ultraskaņas signālu (frekvence līdz 1 GHz) pēc atstarošanās no objekta apstrādā elektroniski un iegūto attēlu aplūko uz monitora ekrāna.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
- dzīvsudraba rūdas minerālvielas, no kurām var iegūt dzīvsudrabu, galvenais rūdu minerāls ir cinobrs.
- kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- mitrināšana Mitruma ievadīšana kailādā pēc žāvēšanas (atkarībā no tās veida un deformācijas pakāpes), lai āda iegūtu plastiskumu.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- hibrīdmodelis modelis, kas iegūts, apvienojot divu vai vairāku modeļu principus
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
- pozitīvisms modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
- lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā.
- restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
- hitoze Monosaharīds, kas iegūts, reducējot hitonskābi.
- audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
- atkrist Nākt pie prāta, atgūt saprašanu.
- atžirbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- atžurbties Nākt pie samaņas, atgūties.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
- aizņēmuma finansēšana naudas līdzekļu iegūšana pret saistībām šos līdzekļus atdot nākotnē kopā ar procentiem, kreditoram neiegūstot īpašuma tiesības uz uzceltā vai iegūtā īpašuma daļu.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- neskartās zemes neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- lēkt vai no ādas ārā neatlaidīgi censties ko iegūt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
- pamilēties Nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- nokāst Negodīgi iegūt (naudu).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- zaudēt spēli neiegūt, nepanākt.
- zaudējums Neiegūti, nelietderīgi iztērēti [līdzekļi]{n:0}
- izvēles izmaksas neiegūtie rezultāti (neiegūtā peļņa, seguma summa, nesaņemtie procenti) pateicoties tam, ka uzņēmuma vadība nav izvēlējusies optimālo alternatīvu.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- aizlaist gar degunu (kaut ko) neizmantot izdevīgu gadījumu, iespēju iegūt ko kārotu.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- lauegramma Nekustīga monokristāla difrakcijas ainas attēls, kas iegūts, izmantojot rentgenstarojumu.
- naudas atmazgāšana nelegāli iegūtas naudas iepludināšana legālā biznesā.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- aberācija Nevienāda gaismas staru refrakcija un fokusēšanās, kas rada neskaidru iegūto attēlu.
- metanilskābe NH2C6H4SO3H, anilīn-m-sulfonskābe, iegūstama sulfurējot nitrobenzolu un iegūto produktu reducējot, lieto kākrāsvielu komponentu.
- knikstiņš Niekotājs, tāds, kas ar niekiem grib gūt ievērību vai peļņu.
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
- alpakas šķiedra no alpakas (_Lama pacos_) apmatojuma iegūta šķiedra.
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra.
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
- asins pagatavojumi no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas).
- haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās.
- ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
- kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
- avenīns No auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns.
- melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
- bioenerģija No biomasas iegūtā enerģija.
- biobutanols No biomasas iegūts butanols, ko paredz izmantot kā biodegvielu.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
- leksiskais aizguvums no citas valodas aizgūts vārds.
- minerālšķiedra No dabā esošiem minerāliem iegūta tekstilšķiedra (azbesta šķiedra).
- dažādšķiedru dzija no dažādas izcelsmes šķiedrām iegūta dzija.
- kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- pankreatīns No dzīvnieku aizkuņģa dziedzera iegūts fermentu preparāts.
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- zāģmateriālu kopa no gareniski sazāģēta zāģbaļķa iegūti neapmaloti zāģmateriāli.
- misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
- tirēņi No grieķiem aizgūts etrusku nosaukums.
- hologrāfisks attēls no hologrammas iegūts attēls.
- petrositāli No iežiem iegūti sitāli.
- kanabiss No Indijas kaņepēm iegūta narkotika.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- spoliju sūdzība no kanoniskām tiesībām ģermāņu civiltiesībās ieviesusies sūdzība, ar ko atprasīja nelikumīgi iegūtu valdījumu.
- kantaridīns No kantarīdām iegūta kairinoša viela, ko senāk izmantoja medicīnā, arī par dzimumspējas stimulatoru.
- kaņepājs No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
- stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra.
- lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
- svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- lamas šķiedra no lamas (_Lama glama_) apmatojuma iegūta šķiedra.
- kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu.
- leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
- oleomargarīns No liellopu taukiem iegūts margarīna pusfabrikāts, kam pievienojot piena vai citus produktus iegūst margarīnu.
- liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- kagors no sarkano šķirņu vīnogām iegūts deserta vīns.
- semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
- biopiokultūra No strutām iegūta kultūra, kurās ir dzīvi leikocīti.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp).
- safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
- štāpeļdzija No štāpeļšķiedrām iegūta dzija.
- lupatu pusmasa no tekstilrūpniecības (linu vai kokvilnas) atkritumiem vai lietotām tekstilijām (vecdrānām) iegūtas šķiedrvielas lielas koncentrācijas suspensija ūdenī.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts materiāls.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
- švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
- kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- viendabīga dzija no viena veida šķiedrām iegūta dzija.
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei.
- stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- uzskolot Nodrošināt iespēju iegūt labu izglītību.
- nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
- diskrēts signāls nolasījumu virkne, kas iegūta, diskretizējot analogsignālu; šādu virkni var veidot sprieguma, strāvas, gaismas utt. impulsi.
- neatgūstams Nolieguma divdabis --> atgūt.
- parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot.
- aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
- notiekt Nopirkt, iegūt.
- pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
- noskenēt Notaustot, ar kāda stara palīdzību, iegūt attēlu.
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.
- koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.).
- tautas skaitīšanas kritiskais moments noteikts laika moments, uz kuru tiek attiecināti visi tautas skaitīšanā iegūtie dati.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta.
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
- saņaudēt Ņaudot iegūt, panākt vajadzīgo.
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
- avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu.
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1).
- angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
- oriģinālnegatīva montāža oriģinālnegatīva montēšana, precīzi reproducējot pirms tam veikto pozitīva montāžas shēmu; no iegūtā montētā negatīva tiek gatavotas visas tālākās filmas kopijas.
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- pēcpiens Otrajā slaukšanā iegūtais piens.
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- dabūt Pagūt (ko izdarīt).
- daspēt Pagūt ierasties laikā.
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības.
- dihotomija pakāpeniska dalīšana, kur katru jauniegūtu daļu dala divās daļās.
- iegūstīt Pakāpeniski (dažādi) iegūt.
- izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- iedzīvāt Pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības).
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
- noslīdēt Pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- uzlikt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- atspēcināt Palīdzēt atgūt spēkus, spēcināt.
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt atgūt veselību; izārstēt.
- dabūt uz pekām palīdzēt atgūt veselību; izārstēt.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
- ieguldījumu vidējā vērtība pamatlīdzekļiem: 1/2 no summas, ko iegūst, saskaitot to iegādes izmaksas ar iespējamiem pārdošanas ieņēmumiem, kurus varētu iegūt to ekspluatācijas perioda beigās.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties; izcīnīt.
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu.
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- piekļuves paņēmiens paņēmiens, kā iegūt iespēju izmantot datus, datu krātuvi (lai lasītu vai rakstītu datus) vai ievadizvades kanālu (lai datus pārsūtītu).
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- nosmelt krējumu paņemt, iegūt labāko, vērtīgāko daļu.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
- sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
- nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
- pirkt par samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- parāls Parālā metode - mācīšana, attīstot sākotnēji apgūto.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- katls Parasti savienojumā "tvaika katls": iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- iejemt naudu pārdodot (ko), iegūt (naudu).
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām; grāmatām raksturīgs.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- atsolīt Pārsolot (ūtrupē), atgūt.
- (iz)griezt pogas (ārā) pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies; būt pārākam.
- izgriezt pogas pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- dabiskā (arī īstā) tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- izapērties Pārvarēt šķēršļus, grūtības, lai ko iegūtu.
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- lauzt sev ceļu pārvarot lielas grūtības, censties panākt sev ko vēlamu, gūt panākumus.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu.
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu.
- paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
- algoti pagaidu sabiedriskie darbi pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
- pagumt Paspēt, pagūt.
- anapnoja Pastiprināta elpošana, lai atgūtu elpu.
- teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- plōnais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala.
- algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu.
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3); tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- konts Paveiktajā, iegūtajā.
- rēķins Paveiktajā, iegūtajā.
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā.
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
- celulozes vate pēc sulfītmetodes iegūts absorbējošs materiāls, ko izmanto bērnu autiņos, arī kā pārsienamo materiālu.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
- mudēt Pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
- iepelnīties Pelnījot iekrāt, iegūt (sev, savām vajadzībām).
- vārīties Pelnīt (lielu naudu); gūt peļņu.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
- atpirkt Pērkot atgūt (to, kas agrāk piederējis pašam).
- atpirkt Pērkot iegūt (to, kas pieder citam); nopirkt (no kāda).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
- nopirkt Pērkot iegūt.
- iepirkties Pērkot, maksājot nodrošināt, iegūt sev (kādu labumu).
- pašnodarbinātais Persona, kas veic pati savu komercdarbību, profesionālo praksi vai strādā pats savā saimniecībā, lai gūtu peļņu.
- iredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- irredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
- datu suverenitāte personas, kuru dati tiek iegūti, apstrādāti un saglabāti, zina, kādi dati par tām tiek saglabāti, kur un kādā veidā tas notiek.
- pargedonija Perversija, tieksme gūt apmierinājumu īpatnējā, pretdabiskā veidā.
- izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem.
- rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
- izlases metode pētīšanas metode, ar ko, novērojot daļu no pētāmā objekta vienībām, iespējams iegūt reprezentatīvus pētāmo objektu raksturojošus rādītājus.
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
- pielaimēt Pieburt, piesaistīt; iegūt, iemantot.
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko); izsolē pārspēt (kādu).
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu.
- piemīlēties Pieglaimoties, iegūt labvēlību.
- līpēties pieglausties, pielabināties, glaimot, lai gūtu labumu, priekšrocības.
- līpināties Pielabināties, vēloties gūt kādu labumu.
- piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
- izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
- iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens.
- pilnpiens ar samazinātu tauku daudzumu piena produkts, kas iegūts, normalizējot pienu ar vājpienu, pienu vai krējumu; tauku nav mazāk par 0,5% un nav vairāk par 3,0%.
- rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- pieplēst Pieprasīt un iegūt (ko) papildus.
- peritāls Pieredzē iegūts.
- arodprakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts praktiski apgūstot kādu amatu.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- nozvejot Piesaistīt sev (kādu); arī iegūt (ko).
- lumstīties Piesmērēties (2) - ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- gumēt Piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
- piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību); atšķirties no citiem.
- vērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
- lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml, iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- aprioras zināšanas pirms pieredzes un neatkarīgi no tās iegūtas zināšanas.
- aizplīst Plaisāt, plīst, iegūt plaisas.
- aizāt Plaisāt; iegūt plaisas, spraugas (ledū).
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1).
- mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām.
- Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
- datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās.
- lubiski Plēst koku tā, lai iegūtu lubas jumta klāšanai.
- noplēst Plēšot atdalīt nost; plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- plēste Plēšot iegūtā daļa.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- folio Poligrāfijā grāmatas lappuses formāts, kas iegūts, standarta loksni pārliecot tikai uz pusēm.
- homopolimēri Polimēri, kas iegūti homopolikondensācijas vai homopolimerizācijas reakcijās.
- akrilsveķi Polimēri, kas iegūti no akrilskābes, metakrilskābes vai to atvasinājumiem.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- haimatoporfirīns Porfirīns, kas iegūts no asinspigmenta, iedarbojoties uz to ar karstu koncentrētu sērskābi ar bromūdeņraža ledusetiķskābi.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
- māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- izapraktizēties Praktizējoties iegūt pieredzi.
- programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas.
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- pieprecēt Precoties iegūt.
- bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
- leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
- gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
- pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot.
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves.
- tabulas pārlūkošana procedūra, kas ar argumentu palīdzību atļauj iegūt vērtības no vērtību tabulas.
- pēcprocesors Procesors, kas veic pamatprocesora darbības gaitā iegūto rezultātu papildapstrādi.
- aizguve Process, darbība --> aizgūt.
- mehānisks process process, kas ietver izejvielu un iegūtās produkcijas transportēšanu un mehānisko apstrādi.
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- retroaktīvā aizture process, kurā jaunas vielas apgūšana kavējoši iedarbojas uz jau apgūto.
- piena produkti produkti, kas iegūti no piena un kam ražošanas procesā pievienotas tikai pārtikas piedevas un citas funkcionāli nepieciešamas sastāvdaļas.
- sausie piena produkti produkti, kas iegūti, gandrīz pilnīgi atdalot ūdeni no piena, vājpiena, paniņām, sūkalām vai šo produktu maisījuma (sausais pilnpiens, sausais vājpiens, sausās sūkalas u. c.).
- kausēts siers produkts, kas iegūts, maļot, maisot, kausējot un emulģējot vienu vai vairākas siera šķirnes, pievienojot vai nepievienojot dažādas piedevas.
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- Lavala sprausla profilēts kanāls – sākumā sašaurināts un tālāk paplašināts, lai iegūtu virsskaņas izplūdes ātrumu; lieto reaktīvajos dzinējos, virsskaņas un hiperskaņas aerodinamiskajās caurulēs.
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt.
- skombrīns Protamīns, kas iegūts no skumbrijas pieņiem.
- pseudokumidīns Pseudokumola pārstrādes produkts, ko iegūst nitrējot pseudokumolu un iegūto nitroproduktu pēc tam reducējot.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi.
- Skrundas purvs purvs Skrundas novada Skrundas pagastā, platība — 527 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,7 m, līdz 1979. g. iegūta kūdra, tagad teritorijā ir karjeri un frēzlaukumi.
- pusriķis puse no riķa (iegūta pārlaužot).
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde.
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
- radioizlūkošana Radiopārtveršana, raidījumu analīze, raidītāju peilēšana nolūkā iegūt ziņas par pretinieku.
- radionovērošana Radiotīklu (radiovirzienu) darbības izlūkošanas metode, ko pretinieks izmanto, lai iegūtu nepieciešamās taktiskās un operatīvās ziņas par pretējo pusi.
- ieskapēt Radīt (citam cilvēkam) iespēju (ko) iegūt.
- pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim); iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
- aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā.
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā.
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- dokuments raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
- nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- (ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- gaudīt Raudzīt ko iegūt.
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
- mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1); kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- iemalties Refl. --> iemalt (1); maļot tikt iegūtam.
- izpirkties Refl. --> izpirkt (2); iegūt brīvību samaksājot.
- pārkvalificēties Refl. --> pārkvalificēt (2); iegūt citu specialitāti.
- pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2); mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem.
- sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
- rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
- sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī aprēķināt.
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās.
- cilvēku upurēšana reliģiskais upurēšanas rituāls, lai iegūtu pārdabiskās būtnes labvēlību.
- rentgenogramma Rentgenogrāfiski iegūts, parasti fotogrāfisks, attēls.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- uzņēmumu apvienošanās reorganizācijas variants - divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku, vai lai iegūtu izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem.
- dabūjums Rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts.
- guvums Rezultāts --> gūt (1).
- guvums Rezultāts --> gūt (2).
- guvums Rezultāts --> gūt (3).
- sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā; riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- lietošana rīkošanās (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantošana
- lietot rīkoties (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantot (1)
- sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- commercium Romiešu pilsoņu tiesība iegūt un paturēt romiešu īpašumu šī vārda stingrā nozīmē.
- occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- sarumelēt rumulējot iegūt.
- ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
- dubultā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienkāršajā krustošanā iegūto dzīvnieku krusto ar vienkāršajā krustošanā iegūtu vaislinieku.
- trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku.
- rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.).
- sporta spēle sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko).
- geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu.
- sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
- hapņīt Sagrābt, iegūt.
- satucināt Sagrūst (grauzdētas kaņepes, lai iegūtu eļļu).
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- demoskopisks Saistīts ar demoskopiju; sistemātisā viedokļu aptaujā iegūts.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās; tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
- loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
- nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
- krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt.
- skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
- nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- nauda griežas (arī nāk griezdamās) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.
- laikrinda Sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos.
- sakaru kanāls sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- sakaru kabelis sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- iepazīties sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- izsalēt Sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem).
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
- atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt; izpirkt.
- iemedīt Samedīt, medījot iegūt.
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
- sasmirkt Samirkt; piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
- sagūties Saņemties, iegūt.
- sakaserēt Sapelnīt, iegūt.
- perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām).
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- bakterioeritrīns Sarkans pigments, iegūts no bakteriopurpurīna.
- intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- iekarot Sasniegt (ko grūti pieejamu); sasniegt un izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
- iebrūcēt Savainot, iegūt brūci.
- triacetāts Savienojumā "celulozes triacetāts": viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras; no šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
- gūtin Savienojumā "gūtin gūt" pastiprina šo darbību.
- izurbties Savienojumā ar "cauri": pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaitā tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
- pārejas sēža savienojuma veids, kas dod iespēju atkarībā no detaļu faktiskajiem izmēriem iegūt kā spēli, tā uzspīlējumu.
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- pārstročīt Savlaicīgi neierodoties (kur), zaudēt, neiegūt (ko).
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
- piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kontaktsērskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
- kontaktskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību.
- heteroloģiskais serums serums, kas iegūts no citas sugas dzīvnieka vai no dzīvnieka, kas imunizēts ar heteroloģisku antigēnu.
- homoloģiskais serums serums, kas iegūts no tās pašas sugas dzīvnieka.
- saldpiena siers siers, kas iegūts, pienu sarecinot ar fermentu preparātiem.
- skābpiena siers siers, kas iegūts, pienu sarecinot ar pienskābi, etiķskābi vai citronskābi.
- plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko); sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- kupināt pienu sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents.
- akroze Sintētiska heksoze, kas iegūta, polimerizējot formaldehīdu; iegūta divās izomērās formās.
- sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
- cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas.
- kardioamorfija Sirdskaite (iedzimta vai iegūta).
- sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- optimalitātes teorija sistēma, kurā tiek izvērtēta iespējamo lingvistisko vienību atbilstība valodā pastāvošajiem ierobežojumiem un iegūts optimāls iznākums.
- sistēmas Gopher klients sistēmas _Gopher_ programma, ko izmanto galalietotājs, lai iegūtu informāciju no _Gopher_ servera.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- sašķērmēt Skābšanas procesā iegūt nepatīkamu garšu; pārskābt.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- intervāla centrs skaitlis, ko iegūst, summējot intervāla apakšējo robežu ar intervāla augšējo robežu un iegūto summu dalot ar 2.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī izskaitļot.
- izskaitļot Skaitļojot iegūt (rezultātu); skaitļojot aprēķināt.
- ciparsignāls Skaitļu secība, kas iegūta, diskrētos laika momentos fiksētas signāla vērtības aizstājot ar skaitļiem, kam ir ierobežots ciparu skaits.
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu).
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
- apsakalačīties Skrienot, aulekšojot, iegūt ievainojumu, nobrāzumu (parasti par zirgu).
- bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
- zagt amatu slepus vērojot, apgūt amata prasmi (pie meistara).
- ar sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- ar sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež; šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
- malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
- sasnaust Snaužot iegūt.
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- topkross Speciāla atlases metode, pēc kuras radnieciskā pārošanā iegūtu vaislinieku pāro ar tās pašas šķirnes neradnieciskā pārošanā iegūtu mātīti.
- SPF sivēni speciālās laboratorijās sterili iegūti sivēni, lai palielinātu sivēnu neuzņēmību pret infekcijas slimībām.
- emulācija Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- emulēšana Speciālas programmatūras un aparatūras izmantošana, lai ar kādu datoru izpildītu programmas, kas izstrādātas citas sistēmas datoram, un, izmantojot tos pašus datus, iegūtu identiskus rezultātus.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus.
- materiāla mēra komplekts speciāls mēru komplekts, ar kuru dažādās mēru kombinācijās var iegūt dažādas fizikāla lieluma vērtības.
- kvēlsietiņš Speciālu materiālu sietiņš, ko ievietoja gāzes liesmā lai iegūtu vienmērīgi baltu gaismu; kvēlzeķe; kvēlzeķīte.
- iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
- katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
- bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem.
- prizmatiskais spektrs spektrs kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
- saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu.
- azartspēle Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām.
- atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- saspēlēt Spēlējot iegūt, laimēt.
- iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
- tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām.
- zibspuldzes atmiņa spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu.
- noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
- sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
- sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
- scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā.
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus.
- Rīgas melnais balzams stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt.
- iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas.
- sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko).
- ievingrināt roku strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
- sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
- iestrādāt Strādājot, darba procesā iegūt (kādu rezultātu).
- piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus.
- piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus.
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu.
- pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko).
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību).
- pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību.
- sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
- kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- aizgūties Strauji, aizrautīgi; aizgūtnēm.
- ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem.
- izsūkt Sūcot iegūt (barību) - par dzīvniekiem.
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums.
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- mācīties Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
- kult Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
- slaukt Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
- lavī šādā veidā iegūti novilkumi; laviss.
- fotogrāfija Šādā veidā iegūts attēls.
- metālkeramika Šādā veidā iegūts materiāls.
- celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
- kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
- kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā; šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- šķērsprofils Šķērsgriezumā iegūts (kā) profils (2).
- novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra.
- kaņepāju šķiedra šķiedra, kas iegūta no kaņepju auga (_Cannabissaliva_) lūksnes.
- linšķiedra šķiedra, kas iegūta no linu ("Linum usitatissimum") lūksnes.
- ķīmiska šķiedra šķiedra, kas iegūta no sintezētiem vai modificētiem dabas polimēriem.
- lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- abaka Šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna ("Musa textilis") lapām; no tās izgatavo kuģu takelāžas piederumus, tauvas, virves.
- pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
- satekalēt šurp un turp skraidot iegūt, sagādāt.
- roka Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
- uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piem., strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
- uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- daudzsološs Tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē).
- pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
- gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
- trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus.
- spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
- neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; alkatīgs.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- vakardienas Tāds, kas attiecas uz iepriekšējo dienu; tāds, kas gatavots, iegūts iepriekšējā dienā.
- šopusdienējs Tāds, kas attiecas uz šo pusdienu; tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. šopusdien.
- autodidaktisks Tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām.
- nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
- rītējais Tāds, kas gatavots, iegūts attiecīgās dienas rītā; rīta.
- vakarrītējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu.
- otrdienējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. otrdien; tāds, kas attiecas uz otrdienu; otrdienas.
- pirmdienējs Tāds, kas gatavots, veidots, iegūts u. tml. pirmdien.
- abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
- hibrīds Tāds, kas iegūts ar hibridizāciju (2).
- konnatāls Tāds, kas iegūts dzimšanas laikā; kopā piedzimis.
- heteroloģisks Tāds, kas iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums.
- homoloģisks Tāds, kas iegūts no tās pašas sugas dzīvnieka, piem., serums.
- inbred- Tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanās ceļā.
- priedinis Tāds, kas iegūts, gatavots no priedes koksnes.
- rītējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu.
- vakardienējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu.
- ar asinīm iegūts tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles.
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- elksninis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no alkšņa koksnes.
- egle Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- eglinis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- pusdienējs Tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. pusdienā; pusdienas.
- vušķinis Tāds, kas ir iegūts no aitas (parasti par gaļu).
- auzinis Tāds, kas ir iegūts no auzām; tāds, kas ir saistīts ar auzām.
- govinis Tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par galu, ādu).
- rudzinis Tāds, kas ir iegūts no rudziem, to sēklām (parasti par salmiem, maizi).
- pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
- kviesinis Tāds, kas ir iegūts un gatavots no kviešiem.
- bērzinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes.
- liepinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no liepas koksnes.
- osinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no oša koksnes.
- ozolinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no ozola koksnes.
- apsine Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- apsinis Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- kļavinis Tāds, kas ir iegūts, gatavots no kļavas koksnes.
- vasarējais Tāds, kas ir iegūts, iegādāts, sagatavots attiecīgā gada vasarā.
- koks Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- vucininis Tāds, kas ir no auna iegūts (parasti gaļa).
- pašiegūts Tāds, kas ir paša iegūts.
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- hektogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots hektogrāfam; tāds, kas iegūts, pavairojot ar hektogrāfu.
- šapirogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots šapirogrāfam; tāds, kas ir iegūts, pavairojot ar šapirogrāfu.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi); telpās esošs, telpām piemērots.
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
- trofeja Tāds, kas kara laika ir iegūts no pretinieka.
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
- nepieticīgs Tāds, kas neapmierinās ar iegūto, esošo.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- vakarvakarējs Tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
- blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- rītnorītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītrītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītvakarējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru.
- rītdienējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu.
- rītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien.
- pienācīgs Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- lauks tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem); tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- pieejams Tāds, ko var saņemt, iegūt (parasti bez grūtībām) lietošanai, izmantošanai.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju.
- Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis.
- Rheum palmatum var. tanguticum Tangūtijas rabarbers.
- Daphne tangutica Tangūtijas zalktene.
- klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli.
- aizņemtais Tas, kas aizņēmuma rezultātā iegūts uz laiku lietošanā.
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- hibrīds Tas, kas ir iegūts ar hibridizāciju (2).
- gājums Tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts; arī raža.
- jaunieguvums Tas, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- ļaunticīgs ieguvējs tas, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu iegūt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam.
- apguvums tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais
- cerebronskābe Taukskābe, iegūta hidrolizējot smadzeņu balto vielu.
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas.
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- dioptriskais teleskops teleskops, kurā debess ķermeņa attēls tiek iegūts ar optisko stiklu palīdzību.
- platekrāna televīzija televīzijas tehnoloģija, kas nodrošina attēla lielumu, kādu nevar iegūt, izmantojot vienīgi katodstaru lampu.
- grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
- retrovakcinācija Teļa vakcinācija ar baku vakcīnu, kas iegūta no cilvēka.
- pārstrādes temperatūras intervāls temperatūras intervāls, kurā no plastmasas ar atbilstošo tehnoloģiju var iegūt izstrādājumus.
- nesaspiežamība teorētisks gadījums, kad vielas saspiežamības koeficients ir nulle; lieto tehniskos aprēķinos, lai vienkāršotu sarežģītus aprēķinus un iegūtu pārskatāmus rezultātus.
- autoserums Terapeitisks serums, kas iegūts no slimnieka paša asinīm.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- tēraudlējums Tēraudliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- martentērauds Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
- pudlingtērauds Tērauds, kas ir iegūts pudlingošanas procesā.
- lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- aizgūts termins termins, kas terminoloģiskajā funkcijā aizgūts no citas valodas (to gramatiski pielāgojot pašu valodas sistēmai).
- helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm.
- testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu.
- rezultātu salīdzināmība testēšanas procesa īpašība, kas raksturo spēju iegūt saskanīgus rezultātus, testējot vienu un to pašu ierīci vai sistēmu ar dažādiem testēšanas līdzekļiem.
- ezoterisms Ticība kādam iekšējam ceļam, kurā indivīdam gaišredzību un pestīšanu palīdz gūt īpašas zināšanas.
- izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sasadauzīties Tiekot kratītam, dauzītam, iegūt bojājumu, arī saplīst.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- iesalināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu (par iejavu).
- salināties Tiekot salinātam, iegūt saldu garšu.
- kodolambīcijas Tieksme, pretenzijas iegūt jaunākās kodoltehnoloģijas, arī kodolieročus.
- attiesāt Tiesājoties atgūt.
- izprāvīt Tiesājoties iegūt.
- ietiesāt Tiesas procesa rezultātā gūt nelielu labumu.
- taisnība Tiesība (piemēram, ko iegūt, izmantot).
- izpirkuma tiesība tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze.
- sociālais nodoklis tiešais nodoklis, ar ko apliek algotā darbā gūtos ienākumus un pašnodarbinātu personu darba ienākumus; Latvijā ieviesa 1991. g. un 1998. g. to aizstāja sociālā apdrošināšana.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
- nākt Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
- nākt Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
- izagriezties Tikt iegūtam ar separatoru (par krējumu).
- krist no gaisa tikt iegūtam ļoti viegli, bez pūlēm, bez darba; rasties ne no kā.
- iekrist mutē tikt iegūtam viegli, bez pūlēm, negaidīti.
- nākt (kāda) rokās tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
- nosastāvēties Tikt ilgi uzglabātam, lai iegūtu vēlamās īpašības (piemēram, par dažiem alkoholiskiem dzērieniem).
- niansēties Tikt niansētam; iegūt nianses.
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- tipfigūru sekundārais somatomērs tipfigūras somatomērs, kura mērgarumu aprēķina, ievietojot noteikta lieluma tipfigūras vadmēru vērtības regresijas vienādojumā, kas iegūts attiecīgās populācijas antropometriski statistiskā pētījumā; lielummērs.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- saandelēt Tirgojoties iegūt (ko) lielākā daudzumā; tirgojoties iegūt (kā lielāku daudzumu); ietirgot.
- satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
- ietirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (naudu).
- autasasinofilija tīšām nokļūt nāvīgā situācijā, lai gūtu seksuālu uzbudinājumu.
- aerofototopogrāfija Topogrāfijas nozare, kas meklē iespējas, kā pilnveidot topogrāfisko karšu izstrādāšanu pēc attēliem, kuri iegūti, apvidu fotografējot no lidaparātiem.
- bezpakāpju transmisija transmisija pārnesumskaitļa laidenai mainīšanai, kas noteiktā diapazonā ļauj iegūt jebkuru pārnesumskaitļa vērtību.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo sportisko formu; uztrenēties.
- ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties Iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
- uzbrukšana trieciena došana (pretiniekam) ar aktīvu rīcību, lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē
- panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- hitotrioze Trisaharīds, kas sastāv no trim glukozamīna vienībām; iegūts no hitīna.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- tvaikkatls Tvaika katls - iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- piediedelēt Ubagojot iegūt, dabūt.
- uzmangot Ubagojot iegūt, saņemt.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- ieubagot Ubagojot iegūt.
- uzdiedelēt Ubagojot iegūt.
- saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
- izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- ureterocēle Urīnvadā distālā gala iedzimta vai iegūta (atverei sašaurinoties) paplašināšanās.
- binde Uz marles saites iegūts magoņu piens.
- laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
- vīna rēzīnēšana uzlabošana ar sveķi, lai vīns iegūtu īpatnēju garšu.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- peļņas centrs uzņēmuma patstāvīga struktūrvienība, kuras darbību vērtē pēc iegūtās peļņas lieluma.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
- finanšu institūcija uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegt finanšu pakalpojumus, veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā.
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā.
- piebažīt Uzpirkt; iegūt ar kukuļošanas palīdzību.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
- apercipēt Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi.
- dabūt virsroku uzvarēt, gūt pārsvaru.
- savinnēt uzvarēt, gūt virsroku (ķildā, strīdā, arī tiesājoties).
- ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
- vaicājums dabiskā valodā vaicājums, kas uzrakstīts kādā no dabiskajām valodām, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no datu bāzēm.
- piegaust Vaimanājot, gaužoties sasniegt, iegūt.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- piestaigalēt Vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1).
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot; pierast melot.
- sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1).
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību; ievingrināties.
- ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas; iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
- sazagļot vairākkārtīgi (pa daļām) zogot, iegūt.
- viedais terminālis vairāklietotāju sistēmu terminālis, kuram ir savas datu apstrādes ierīces un ar kuru var ne tikai izgūt datus no resursdatora, bet arī patstāvīgi veikt datu apstrādi.
- brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
- zinātniskais reālisms vairāku 20. gs. filozofisko mācību kopējais nosaukums; saskaņā ar šī virziena filozofu atziņām, zinātniskie pētījumi ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj gūt patiesas zināšanas.
- vienlaicīgie mērījumi vairāku dažādu fizikālo lielumu vienā laikā iegūti mērījumi, nosakot likumsakarības starp tiem.
- neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus.
- laistais piens vājpiens (parasti iegūts ar separatoru).
- ambliopija Vājredzība bez patoloģiskām pārmaiņām acīs; var būt iedzimta, iegūta.
- ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu.
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
- devējvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda.
- donorvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda.
- deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu.
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība.
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- valsts pabalsti valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, ko saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad šīm personām ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad tās nespēj gūt ienākumus; sociālie pabalsti.
- forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
- arābisms Vārds vai teiciens, kas aizgūts no arābu valodas.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- etimons Vārds, kas ir pamatā kādam atvasinājumam, aizgūtai vai vēlākai formai.
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids).
- hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
- vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1).
- zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma.
- novārīt Vārot iegūt (kā) izvilkumu.
- hondrīns Vārot iegūta skrimšļa līme, kas sastāv no hondromukoīda un glutīna.
- starpniekvārteja Vārteja, kas nodod tīmekļa WWW pārlūkprogrammas pieprasījumu vienotā resursu vietrāža ārējam serverim un nosūta atpakaļ iegūto informāciju; tā parasti ir saistīta ar ugunsmūri, un tās galvenais uzdevums ir izveidot barjeru, kas aizsargā klientu no nesankcionētas pieejas.
- nošaut divus (retāk trīs) zaķus ar vienu šāvienu veicot vienu darbu, uzdevumu u. tml., iegūt divkāršu (retāk trīskāršu) rezultātu.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
- patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
- prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
- pieprasījums vēlēšanās iegūt (ko), prasība, lai (kāds) veiktu noteiktu darbu, uzdevumu.
- irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas.
- būt kā dullam pēc kāda vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
- sist kanti vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko).
- novērot vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
- aptaujāt vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā; vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem.
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra.
- dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni.
- embelīns Viela, iegūta no auga "Embelia ribes Burm." kaltētiem augļiem.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
- spiraīns Viela, ko var iegūt no parastās vīgriezes drogas.
- izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
- papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu.
- patrulēšana Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību.
- fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
- tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
- stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva.
- socializētāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kurā viņš palīdz apgūt sociālās mijiedarbības modeļus un veidot sociālo kompetenci, tādējādi sekmējot indivīda sociālo integrāciju vidē.
- masts Vienā tīkla izmetienā iegūtais loms.
- attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām.
- zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus: ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus.
- imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
- agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus.
- ūdensguve Vieta, kurā tiek iegūts ūdens.
- viltnieks Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- pulēšana Virsmas apstrāde (pēc slīpēšanas), lai iegūtu spoguļgludu virsmu.
- pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus.
- apsprēgāt Visapkārt sprēgāt, iegūt plaisas, sasprēgāt.
- zivju resursi visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.
- nodarījumi Visi cilvēka uzvešanās veidi, kas var iegūt nozieguma formu.
- zinības vispārīga īpašība, kas raksturo stāvokli, kurā kādam ir noteiktas zināšanas, kas iegūtas izziņas rezultātā
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- savīst Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
- ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā.
- iezagt Zādzībā iegūt, nozagt.
- lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
- planka zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās (50-100 mm) plāksnēs.
- hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem.
- laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.
- vanderzellis Zellis, kam pēc cunftes statūtiem un tradīcijām vai bezdarba dēļ vajadzēja ceļot, lai pie cunftes meistariem citās pilsētās iegūtu jaunu darba un dzīves pieredzi.
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- izglītība zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē).
- grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi; šādā veidā iegūtās zināšanas.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- radiācijas fizika zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
- aerotopogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta topogrāfisko karšu izstrādāšanas metodes pēc attēliem, kas iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem.
- aerofotoainas interpretēšana zinātniski tehniska metode, kuru, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, loģiskām kombinācijām, individuālo pieredzi, pielieto izvērtējot aerofotoainu ar mērķi iegūt Zemes virsas daļas pazīmes un to stāvokli.
- disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
- ziņojumu krātuve ziņojumapmaiņas sistēmas daļa, kurā uzglabā elektroniskā pasta ziņojumus un ļauj to selektīvi izgūt un dzēst.
- botulisma antitoksīns zirgu antitoksisks serums, iegūts, imunizējot tos ar "Clostridium botulinum" A un B tipa toksīnu.
- meteoroloģiskais ZMP ZMP Zemes mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nozagt Zogot iegūt, piesavināties.
- loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
- gūties Zvejā tikt iegūtam.
- vilkt lomu zvejojot gūt lomu.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nozvejot Zvejojot iegūt.
- tanžīrs Želatīna plēve ar reljefu punktētu vai citādu attēlu, kuru lieto, lai litogrāfiskās un cinkogrāfiskās reprodukcijās iegūtu tonētus laukumus.
- algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
gūt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV