piesēņot
piesēņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piesēņoju | piesēņojam | piesēņoju | piesēņojām | piesēņošu | piesēņosim |
2. pers. | piesēņo | piesēņojat | piesēņoji | piesēņojāt | piesēņosi | piesēņosiet, piesēņosit |
3. pers. | piesēņo | piesēņoja | piesēņos |
Pavēles izteiksme: piesēņo (vsk. 2. pers.), piesēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesēņojot (tag.), piesēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesēņotu
Vajadzības izteiksme: jāpiesēņo
1.Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
2.Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sasauc čūskas tajā vietā, kur sēnes neaug, apgulda kā mazos nažus, bet pati piesēņo pilnu grozu, kā pastaigājoties pa parku.
- Viņa bijusi jau groziņu piesēņojusi un taisījusies uz māju iet
- Beigu beigās esam piesēņojuši pilnu katlu ar baravikām
- Ja grozs piesēņots ar uzviju, kādu daļu no guvuma var sagatavot ziemai.
- - Nu, ja no rīta izdodas piesēņot pilnu grozu ar baravikām, tas ir tāds dienas sākums!