piesērēt
Lietojuma biežums :
piesērēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
2.Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
2.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri