dabīgs
Lietojuma biežums :
dabīgs īpašības vārds
Locīšana
dabīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas radies vai eksistē dabā, no dabas iegūstams.
PiemēriDabīgā zīda kvalitāte bija lieliska, tikai tai pietrūka tālaika modei tik nepieciešamo krāsu.
2.Tāds, kas atbilst dabas likumiem, lietu un parādību dabai vai normālai notikumu attīstības gaitai, likumsakarīgs.
PiemēriJā, tā ir gluži vienkārša valoda, valodas dabīgais ritms – ar pauzēm, kādas rodas runājot.
3.Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
PiemēriGara, slaida, resna dabīgo matu bize pār muguru kā pātaga švīkstēja gar puišu vaigiem.
4.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
PiemēriVēl nesen šādas sajūtas un domas man būtu bijušas svešas, taču tagad apbrīnojamā kārtā es tās pieņēmu kā pilnīgi dabīgas un pašsaprotamas.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit