sasust1
sasust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasūtu | sasūtam | sasutu | sasutām | sasutīšu | sasutīsim |
| 2. pers. | sasūti | sasūtat | sasuti | sasutāt | sasutīsi | sasutīsiet, sasutīsit |
| 3. pers. | sasūt | sasuta | sasutīs | |||
Pavēles izteiksme: sasūti (vsk. 2. pers.), sasūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasūtot (tag.), sasutīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasustu
Vajadzības izteiksme: jāsasūt
1.Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām); nosust.
2.Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
2.1.Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
3.apvidvārds Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mitrā un siltā laikā vai citu faktoru ietekmē tā sasūt un rada dzīvniekam spēcīgu alerģiju.
- Sagriež sīpolu mazos gabaliņos, katliņā apcep olīveļļā - tikai lai nedaudz sasūt nevis apcepas brūns.
- Kā mazi sivēni kopā sasutuši, lai siltāk, un tad rukšojas, kamēr uznāk snaudiens.
- Tikai tad, kad viņa uzlika vēsu plaukstu uz vīrieša zem dūnu segas sasutušā pleca, vīrietis pamodās.
- Pēc mazgāšanas kājas jānosusina, īpašu uzmanību pievēršot arī pirkstu starpām, jo nenosusinātas, mitras pirkstu starpas sasūt un palielinās sēnīšu infekcijas risks.