rustēt
rustēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rustēju | rustējam | rustēju | rustējām | rustēšu | rustēsim |
| 2. pers. | rustē | rustējat | rustēji | rustējāt | rustēsi | rustēsiet, rustēsit |
| 3. pers. | rustē | rustēja | rustēs | |||
Pavēles izteiksme: rustē (vsk. 2. pers.), rustējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rustējot (tag.), rustēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rustētu
Vajadzības izteiksme: jārustē
1.Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
- Pastalas savārījušās kā kurkulis, un mani tīrie krekli tagad ir nokrāsojušies sarkani, kā krieva rustētais aitādas kažoks.